Pirmais maijs

Lielākā daļa cilvēku Latvijā noteikti 1. maija datums asociējas ar padomju darbaļaužu svētkiem.

Kā redzams, atbilstošas vēstures liecības atrodas arī patlaban pieejamajā plakātu kolekcijā vēstures un ideoloģijas sadaļā.

Nevajag gan aizmirst, ka šobrīd 1. maijam ir divas nozīmes — Darba svētki un Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena.

1920. gada 1. maijā sasauktā Satversmes sapulce bija pirmais Latvijas Republikas vēlētais parlaments, kas sastāvēja no 150 deputātiem, izstrādāja Satversmi, pieņēma vairāk kā 200 likumus, tajā skaitā arī par mums — toreiz Valsts bibliotēku.

Informācija par tās pirmo un arī turpmākajām sēdēm atrodama vairākos digitāli pieejamos laikrakstos. Tieši par 1920. gada 1. maija notikumiem raksta Jaunākās Ziņas, Latvijas Kareivis, Kurzemes Vārds, Vidzemnieks, Latgolas Words un Latgalīts.

Interesanti, ka no šiem laikrakstu numuriem tikai latgaļu izdevumi nav vecajā drukā.

DOM sistēmai – 1 gads!

Šajās dienās LNB un Microsoft Latvia kopīgi izstrādātajai Digitālo objektu pārvaldības sistēmai – DOM (angliskās versijas abreviatūra) aprit viens gadiņš! Ja pavisam precīzi, tad 2007. gada 27. aprīlī tika noslēgts trīspusējs līgums starp LNB, Valsts aģentūru “Kultūras informācijas sistēmas” un Microsoft Latvia par digitālo objektu pārvaldības sistēmas izstrādi, kura ļautu jebkurai Latvijas kultūras atmiņas institūcijai (bibliotēkai, muzejam, arhīvam) pievienot savus digitālos objektus Digitālajai bibliotēkai, ko pēc tam jebkurš interesents varētu apskatīt Digitālās bibliotēkas portālā. Patiesībā darbs pie DOM sistēmas aizsākās jau 2006. gadā un ideju līmenī – pat vēl agrāk, taču par galveno atskaites punktu šoreiz varētu uzskatīt tieši izstrādes līguma noslēgšanas brīdi.

 

Vienlaicīgi ar DOM izstrādes līguma noslēgšanu tika parakstīts arī Vienošanās protokols starp LNB un Microsoft Latvia par sadarbību, popularizējot un attīstot Latvijas digitālās bibliotēkas risinājumus.

Kas paveikts šai laikā un kā pagāja šis DOM sistēmas izstrādes gads?

Digitalizēt nedrīkst saglabāt

Runājot par digitalizēšanu jeb ciparošanu, kā jau Artūrs rakstīja iepriekš — tikko šis jautājums tiek pieminēts presē, tā parādās noteikts komentāru skaits, kas apgalvo: visu digitalizējiet, 21. gadsimtā grāmatas vairs nav vajadzīgas.

Šobrīd neapskatīšu, vai tiešām digitālās grāmatas un dators pilnvērtīgi aizstāj vecās labās grāmatas. Tā vietā pamēģināšu pastāstīt, kāpēc gan viss jau nav digitalizēts un kāpēc tuvākajā nākotnē digitalizēts tiks — ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē — tikai noteikts apjoms, pie tam nopietni izvērtējot, kāpēc gan to digitalizēt.

Atkāpe: lai arī es turpmāk brīvi jaukšu terminus “grāmata”, “izdevums” un “digitāls objekts”, runa praktiski vienmēr būs par jebkādu elektronisku objektu — tā var būt digitalizēta vai jau digitāli dzimusi grāmata, glezna, fotogrāfija, pastkarte, žurnāls, avīze, weblapa, notis, mūzikas ieraksts, utt.

LNB raidījumā “100 g kultūras”

Šodien, plkst. 19:30 LTV-1 kanālā raidījumā “100 g kultūras” viesosies LNB direktors Andris Vilks, lai runātu par Latvijas Nacionālās bibliotēkas stratēģiju un nākotnes vīzijām. Kas zin, varbūt raidījumā tiks pieminēta arī digitālā bibliotēka, tāpēc šovakar 19:29 noregulējam savus “zilos ekrānus” uz LTV-1 kanālu un sekojam līdz kultūras aktualitātēm!

Izdomā digitālajai bibliotēkai nosaukumu!

Kā katram lielam projektam, arī Latvijas Nacionālajai digitālajai bibliotēkai derētu savs vienkāršs un viegli atpazīstams nosaukums, jo katru reizi izmantot garo “Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka” nav diez ko ērti. Laika gaitā ir lietoti vairāki apzīmējumi, starp kuriem populārākie ir bijuši:

• LETONICA - plašākai publikai
• DiBi – projekta tehniskais apzīmējums pašā bibliotēkā

Šai sakarā gribam aicināt ikvienu digitālās bibliotēkas atbalstītāju piedāvāt variantus digitālās bibliotēkas apzīmējumam. Un tālāk jau oficiālā konkursiņa informācija.