Digitālās bibliotēkas blogā šad tad uzrakstām par tēmām, kas konkrētajā brīdī šķiet aktuālas un interesantas, bet kādi jautājumi interesē mūsu lasītājus, kolēģus, IT ekspertus?
Piedāvājam uzdot jautājumus par Latvijas Nacionālo digitālo bibliotēku: par stratēģiju, projektiem, saturu, tehniskām niansēm, formātiem, ikdienas darbu, juridiskiem apsvērumiem un citām tēmām!
Jautājumi un atbildes šeit – komentāros.
Marts 16, 2009 plkst. 6:50 pēcpusdienā |
Kādi ir plāni attiecībā uz Digitālās bibliotēkas portāla pieejamību plašākai publikai?
Marts 16, 2009 plkst. 7:58 pēcpusdienā |
Digitālās bibliotēkas portāls būs pieejams jebkuram interneta lietotājam, bet vispār ir plānoti 3 dažādi pieejas līmeņi:
a.) Anonīmais lietotājs. Varēs piekļūt visu objektu (attēlu, karšu, grāmatu, avīžu, audio ierakstu, utt.) aprakstiem un ar autortiesībām neaizsargātiem objektiem.
b.) Reģistrētais lietotājs. Varēs piekļūt visiem tiem pašiem objektiem, kuriem anonīmais lietotājs + varēs veidot privātās objektu kolekcijas, piemēram, apkopojot vienuviet savas mīļākās grāmatas, mācību materiālus studiju vajadzībām vai vienkārši nejauši iepatikušos attēlus. Reģistrētie lietotāji varētu parakstīties arī uz sev interesējošas tēmas objektiem, piemēram, saņemot epastu līdz ko portālā parādās viņu norādītam atslēgvārdam atbilstošs objekts. Iespējams, ar laiku reģistrētie lietotāji varētu pievienot digitālajai bibliotēkai arī savus materiālus.
c.) Bibliotēkas lietotāji. Lietotāji, kuri darbosies no bibliotēku telpu datoriem, varēs piekļūt arī ar autortiesībām aizsargātiem objektiem, respektīvi, jaunākajiem attēliem, grāmatām, avīžrakstiem. Līdzīgs princips īstenots jau http://www.periodika.lv, kur no bibliotēku telpām darbojas arī adrese: http://periodika.lndb.lv, kas ļauj piekļūt arī pēc 1938. gada izdotām avīzēm.
Plānots, ka digitālās bibliotēkas portāls ar dažām pirmajām kolekcijām varētu sākt darboties jau šopavasar.
Marts 16, 2009 plkst. 10:16 pēcpusdienā |
sveiki! varētu aprakstīt procesu, lai es varētu iegūt savai grāmatai ISBN kodu? kas man jādara punkts pēc punkta?
paldies! :)
Marts 16, 2009 plkst. 10:31 pēcpusdienā |
Tev ir jāsakontaktē LNB Bibliogrāfijas institūta ISBN/ISMN aģentūra. Kontaktinformācija pieejama LNB tīmekļa vietnē.
Marts 20, 2009 plkst. 8:53 priekšpusdienā |
Paldies par izvērsto atbildi uz pirmo jautājumu. Nākamā interese mazliet tehniskāka:
1) vai ir plānots, ka Google/citi meklētāji spēs indeksēt publiski pieejamo daļu no DiBi portāla?
2) vai ir plānots, ka DiBi kolekcijas tiks iekļautas Europena?
Marts 20, 2009 plkst. 3:32 pēcpusdienā |
1.) Katrā ziņā nekādus tehniskus šķērsļus Google indeksētājiem neliksim un Google varēs indeksēt arī Digitālās bibliotēkas portāla informāciju.
Katram objektam digitālajā bibliotēkā būs savs unikālais identifikators un permanentais URL tā kā varēs likt arī saites uz konkrētiem digitāliem objektiem.
2.) DiBi kolekcijas tiks iekļautas Europeana un tieši šī iemesla dēļ mēs cenšamies īpaši piestrādāt pie OAI-PMH protokla atbalsta, ko Europeana izmanto, slēdzoties pie dalībvalstu bibliotēku datu krātuvēm.
Marts 23, 2009 plkst. 1:08 pēcpusdienā |
Es saprotu, ka šopavasar sāks darboties DiGi. Sakiet lūdzu, kādas konkrēti būs pirmās, pieejamās kolekcijas? Es studēju fizmatos, vai man būs piekļuve mācību grāmatu tekstiem online? Paldies.
Marts 23, 2009 plkst. 3:03 pēcpusdienā |
Pašas pirmās kolekcijas digitālās bibliotēkas portālā veidosies pārmigrējot jau esošās, bet fiziski izkaisītās digitālās kolekcijas, kuras šobrīd pieejamas no LNB mājas lapas: http://www.lnb.lv/lv/digitala-biblioteka
Viena no pirmajām no jauna veidotajām kolekcijām, visticamāk, būs “Zudušās Latvijas” projekta kolekcija, kuras ietvaros ir plānots apkopot attēlus par dažādām Latvijas zudušajām vietām un objektiem (dabas objekti, parki, krogi, tirgus plači, dzirnavas, ēkas, u.c.).
Ar laiku ir plānots ieskenēt un apstrādāt arī diezgan daudz tekstuālu materiālu: avīzes (~2 milj. lapas) un grāmatas (~1 milj. lapas). No grāmatām vispirms tiks skenētas biežāk pieprasītās, populārās, ārpus LNB krājumiem grūti pieejamās un pēc citiem kritērijiem atlasītas grāmatas. Šobrīd nav lielu cerību, ka tik drīz būs pieejamas jaunākās mācību grāmatas eksaktajās zinātnēs. Kaut arī vispār būs arī tehniskā un populārzinātniskā literatūra. Grāmatu masveida skenēšanas rezultāti gan līdz plašākai publikai varētu nonākt tikai 2010. gadā.
Marts 24, 2009 plkst. 6:37 priekšpusdienā |
Kā tiks ievērotas autortiesības? Vai grāmatas būs lasāmas arī no mājas datoriem?
Marts 24, 2009 plkst. 8:08 priekšpusdienā |
Visticamāk, rīkosimies līdzīgi kā periodika.lv gadījumā un no mājas datoriem būs pieejamas “neaizsargātās”, bet no bibliotēku datoriem – visas grāmatas.
Daudzi lasītāji gan izteikuši gatavību maksāt par piekļuvi aizsargātajām grāmatām no jebkuras vietas. Iespējams varētu arī mūsu digitalājā bibliotēkā ieviest e-norēķinu sistēmu vai arī rīkoties līdzīgi dažām ASV bibliotēkām, kas noslēgušas sadarbības līgumus ar lielajiem e-komercijas uzņēmumiem, piemēram, Amazon.com, kas nodarbojas ar bibliotēkas noskenēto “aizsargāto” grāmatu izplatīšanu. Tas viss gan pagaidām tikai ideju līmenī.
Jūnijs 17, 2009 plkst. 2:05 priekšpusdienā |
Vai plašu digitalizācijas procesā iegūtie izejas WAV audio faili, kas nav nekā apstrādāti, jebkādā veidā būs pieejami parastiem mūzikas mīļotājiem?
Jūlijs 25, 2009 plkst. 3:32 pēcpusdienā |
mani interesē tas pats jautajums !
Augusts 12, 2009 plkst. 2:41 pēcpusdienā |
Vai Periodikai būtu pieņemams sabiedrības atbalsts, ieskenējot un nododot Periodikai ieskenētos materiālus? Vai tas ir iespējams izdarīt ar parastiem galda skeneriem, jeb tam nolūkam vajaga specifiskus skenerus.
Daudziem vēl mājās ir pieejami pagājušā gadsimta materiāli un arī izdevumi izdoti pirms 1940.g., cerams, ka sabiedrība atsauktos. Tikai cik procentu materiālu skenēšana sastāda no visa kopējā darba apjoma līdz materiāls nonāk internetā? Varbūt tas nav lietderīgi? Es šeit domāju galvenokārt melnbaltos drukas darbus.
Oktobris 4, 2009 plkst. 2:05 priekšpusdienā |
Es ar būtu ar mieru maksāt lai varētu piekļūt aizsargātajām grāmatām.!