Pēc negaidīti lielās lietotāju intereses, atklājot Eiropas digitālās bibliotēkas portālu europeana.eu šī gada novembrī un gandrīz momentānās lapas slēgšanas, europeana.eu nu jau kādu laiku atkal strādā.
Interesanti, ka oficiālais europeana.eu “nobrukšanas” iemesls esot desmitiem tūkstošu vienlaicīgu pieprasījumu, meklēt “Monu Lisu”. Acīmredzot, daudzu interneta lietotāju acīs Mona Lisa ir Eiropas kultūras kvintesence un pirmais atslēgvārds, kas nāk prātā, ieraugot tukšu meklēšanas lauku. Tomēr portālā ir iespējams piekļūt praktiski jebkura Eiropas reģiona un laikmeta kultūrvēsturiski nozīmīgākajiem resursiem. Galu galā, līdz 2010. gadam portālā paredzēts apkopot saites uz 6 miljoniem objektu.
Latvijas Nacionālā bibliotēka, starp citu, Eiropas digitālajā bibliotēkā šobrīd piedalās ar savu Dziesmu svētku kolekciju, par ko var pārliecināties, ievadot europeana.eu meklētājā atslēgvārdus “dziesmu svētki”.
No 2008. gada 28. novembra līdz 6. decembrim Latvijas Nacionālās bibliotēkas Mācību centrā Tērbatas ielā 75, Rīgā, notiks datorlingvistikas kursi pieredzējušu Eiropas datorlingvistikas speciālistu vadībā.
Datorlingvistika (Computational Linguistics) ir starpdisciplināra zinātņu nozare, kas pēta dabisko valodu modelēšanas iespējas datorsistēmās. Kursi tiek rīkoti ar mērķi uzsākt ilgtermiņa sistemātisku apmācību datorlingvistikā, veidojot pamatu nozares profesionālās sagatavotības attīstībai Latvijā.
Datorlingvistikas kursu mērķauditorija ir valodnieki un plaša profila digitālās vides speciālisti, kuru tiešā profesionālā darbība tuvākajā nākotnē būtu saistāma ar Latvijā nozīmīgiem digitalizācijas procesiem (Nacionālā Digitālā bibliotēka, Nacionālais Valodas korpuss u.c.), kā arī visplašākais digitālo resursu lietotāju spektrs, kas gūs labumu no profesionāli sakārtotas un lietotājam draudzīgas digitālās vides latviešu valodā.
Kursu dalībniekiem būs iespēja noklausīties vispārēju ievadu datorlingvistikā, apgūt formālo valodu teoriju pamatus, kā arī gūt padziļinātu priekšstatu par ontoloģiju veidošanu digitālā satura un dabiskās valodas apstrādes vajadzībām, digitālo objektu menedžmentu un korpusu teoriju un tās izmantojumu empīriskajos pētījumos.
Kursu pieteikuma veidlapu var saņemt, rakstot uz adresi linguistics@lnb.lv Kursi ir bez maksas. Tos rīko Latvijas Nacionālā bibliotēka un Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka. Sīkāku informāciju par kursiem skatīt LNB mājas lapā.
Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) ir viena no iestādēm, kas ir aicināta pieteikties ERAF aktivitātes “Publiskās pārvaldes elektronisko pakalpojumu un informācijas sistēmu attīstība” apakšaktivitātes “Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība” projektiem un līdz ar to pretendēt uz Eiropas naudu.
Jautājums, kas ik pa laikam pārņem Digitālās bibliotēkas veidotāju prātus: “Vai vispār un cik lielos apjomos vajadzētu digitalizēt grāmatas?“
Delfos, tvnet-os un citos portālos grāmatu digitalizēšana vienmēr tiek piedāvāta kā alternatīva LNB jaunās ēkas celtniecībai. Parasti šāds viedoklis gan ir balstīts emocijās nevis vēsu prātu izvērtētā situācijā.
No tehniskā viedokļa tiešām nav nekādu būtisku šķēršļu grāmatu digitalizēšanai. Ir speciāla tehnika tieši grāmatu skenēšanai, ir uzņēmumi, kas specializējas masveida skenēšanas pakalpojumu sniegšanā, ir programmatūra un formāti, kas ļauj digitalizētās grāmatas gan OCR-ot, gan saglabāt ērti apstrādājamos veidos. Grāmatas ceļš no bibliotēkas plaukta līdz PDF datnei datu centra serverī ir paveicams ātri un bez problēmām.
Toties šaubas rodas par tālāko – digitalizēto grāmatu reālo pielietojumu. Šai brīdī sarīkosim nelielu aptauju un esiet maksimāli godīgi! :)
Ja man pašam būtu jāatbild, tad esmu izlasījis precīzi vienu daiļliteratūras grāmatu PDF formātā. Grāmata pagadījās pietiekami interesanta, tāpēc neilgi pēc lasīšanas uzsākšanas vairs neapzinājos, ka lasu grāmatas tekstu no laptopa monitora. Teiksim tā, grāmatas sižets izrādījās saistošāks par datu nesēju.
Par spīti tam, man arī neradās atkarība no PDFu lasīšanas un tā arī vairs nevienu grāmatu, skatoties savā datora monitorā, neesmu izlasījis. Fragmentus jā, bet tā ka veselu grāmatu – kaut kā nav sanācis.
Un tāpēc arī šaubas par grāmatu digitalizēšanas lietderību, jo “digitalizēsim visas grāmatas!” var izrādīties tik vien kā skaists sauklis, bet vējā izmests laiks un nauda. Padalieties savos iespaidos! Vai jūs lasītu digitālās bibliotēkas portālā pieejamas grāmatas? Kādiem vajadzētu būt digitālo grāmatu parametriem (formāts, funkcionalitāte, utml.), lai jums būtu vēlēšanās lasīt grāmatas elektorniskā formātā? Nu un protams visam fonā atcerieties mazo vārdiņu… autortiesības.
Iespējams kāda mūsu lasītāja vecmāmiņas grāmatu plauktā vēl atrodamas vecas grāmatas, apdzeltējušām lapām, kas sarakstītas dīvainām rakstu zīmēm. Pie tam, atbildot uz jautājumu “kas tā par valodu?”, vecmāmiņa apgalvo, ka grāmata sarakstīta latviski. Ļoti iespējams jūsu vecmāmiņas īpašumā ir vecās rakstības (gotikas, fraktūras – kā nu kurā avotā pieņemts saukt) teksti. Piemēram, K. Herdera 1795. gadā izdotā “Ta pirma pawaru grahmata“:
Lai arī varbūt sākumā grūti pierast pie dīvainajām burtu formām, tomēr mazliet piešaujoties, tekstus var lasīt samērā raiti.
Šis , piemēram, ir burts “s”, bet šis ir “ņ”.
Pāreja no vecās drukas uz jauno Latvijā notika diezgan ilgā laika periodā 20. gs. 20.-30. gados. Pie tam dažādi izdevumi tika galā ar jaunās drukas ieviešanu dažādos tempos. Piemēram, žurnāls “Ekonomists” jau 1923. gadā tika drukāts pilnībā jaunajā drukā:
kamēr laikraksts “Jaunākās ziņas” vēl 1930. gadā bija acīmredzamā pārejas procesā un tika iespiests joprojām dominējoši vecajā drukā:
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) krājumos ir liels daudzums dažādu materiālu vecajā drukā: gan grāmatas, gan laikraksti un žurnāli. Daļa no vecās drukas materiāliem ir arī digitalizēti un pieejami Digitālajā bibliotēkā, taču tie nav apstrādāti tik detalizēti kā, piemēram, jaunās drukas avīzes, kas pieejamas atpazītā, segmentētā un meklējamā formātā “Periodikas” projekta lapā.
Tomēr LNB plāno rūpīgāk pievērsties arī vecās drukas materiālu apstrādei un tālāk – neliels apraksts par to, kā plānots apstrādāt gotikas tekstus un kādi iespējamie izaicinājumi sagaidāmi darba procesā.
Jau trešo gadu Latvijā noris Zinātnieku nakts. Piektdienas vakarā plašākai publikai būs atvērti zinātniskie institūti, kā arī vairāku augstskolu fakultātes, kur interesenti varēs piedalīties zinātniskos eksperimentos, iesaistīties diskusijās un uz brīdi iejusties zinātnieka ādā.
Pirmo reizi Zinātnieku naktī piedalīsies Latvijas Nacionālā bibliotēka. Piektdien, 26. septembrī, no 18.00–21.00 Tērbatas ielā 75 jūs gaidīs Restaurācijas un digitalizācijas nodaļas darbinieki, lai iepazīstinātu ar savu darbu. Tie, kam interesē bibliotēkas krājuma digitalizācija, varēs iepazīties ar iespieddarbu skenēšanas un metadatu izveides procesu.
Programmā:
Kas notiek ar laika zoba skartām un daudz pārcietušām, taču vērtīgām grāmatām? Kā tās atgriežas atpakaļ dzīvē? Par to, cik smalks un profesionāls darbs jāiegulda, lai atjaunotu laika gaitā cietušos iespieddarbus — grāmatas, laikrakstus, plakātus, kartes, nošu un grafikas darbus — stāstīs LNB restauratori.
Interesentus gaida arī aizrautīgs stāsts par LNB restauratoru atjaunoto inkunābulu Clemens V. Constitutiones — 1476. gadā Bāzelē M. Venslera tipogrāfijā iespiestās pāvesta Klementa V (1264–1314) apkopotās baznīcas tiesību normas. Inkunābula oriģinālajā iesējumā ar kolorētām agrīnā metālgriezuma gravīrām vāku iekšpusē brīnumainā kārtā bija saglabājusies Aglonas bazilikas bibliotēkā un ir uzskatāma par unikālu atradumu gan bibliotekāriem, gan kultūrvēsturniekiem.
Zinātkārajiem būs iespēja klātienē vērot gan restaurācijas, gan arī iespieddarbu digitalizācijas (skenēšanas, metadatu veidošanas) procesu.
Ierakstīja Artūrs Žogla 
Ierakstīja Artūrs Žogla 
Ierakstīja Artūrs Žogla 
, piemēram, ir burts “s”, bet šis 
ir “ņ”.
