NAP

Laba ziņa! Digitālās bibliotēkas veidošana ir iekļauta Nacionālās attīstības plānā 2007. – 2013. gadam. Tas ir viens no LR ilgtermiņa stratēģijas dokumentiem, kas ir zināms drošības garants digitālās bibliotēkas atbalstam turpmākajos gados.

Sākās viss ar pāris digitālām kolekcijām, tad ar digitālās bibliotēkas darba grupas izveidošanu, tad digitālā bibliotēka tika iekļauta I. Godmaņa valdības deklarācijā un nu esam tikuši līdz Nacionālās attīstības plānam.

NAP sakarā digitālās bibliotēkas darba grupai šobrīd jāveic atbildīgs darbs – jāprognozē digitālās bibliotēkas attīstības tendences līdz 2013. gadam, kas ņemot vērā IT nozares attīstības tempus, ir pamatīgi sarežģīta padarīšana. Idejas un vīzijas jau protams ir un tās arī tiek iestrādātas NAPā, bet šis dokuments uzvedināja uz domām par nelielu pafantazēšanu: ko varētu piedāvāt digitālā bibliotēka 2013. gadā?

Tālāk pilnīgi brīva (un varbūt vietām utopiska) vīzija:

Lieldienas digitālajā bibliotēkā

16. marts “nosvinēts” – varam sākt gaidīt Lieldienas. Šis tas par Lieldienām ir atrodams arī Digitālajā bibliotēkā.

Eiropas bibliotēka

LNB, kā viena no Eiropas Nacionālajām bibliotēkām, līdzdarbojas The European Library (TEL) projektā. Projekta ietvaros izveidots meklēšanas rīks, ar kuru var vienuviet pārlūkot gan bibliogrāfiskos datus, gan digitālās kolekcijas, ko veidojušas 47 nacionālās bibliotēkas.

Portālā, starp citu, apskatāma arī Eiropas nacionālo bibliotēku galerija.

Ja kādam Gaismas pils arhitektoniskais izpildījums šķiet mazliet ekstravagants, tad čehi noteikti ir vēl lielāki avangardisti ar savas jaunās nacionālās bibliotēkas modeli “Oko nad Prahou” (“Acs pār Prāgu”).

16. marts digitālajā bibliotēkā

Rīt kārtējais pretrunīgais datums Latvijas vēsturē. Atkal skanēs diskusijas par vēstures interpretācijām un kareivīgi noskaņoti opīši “lauzīs šķēpus” par to, kurš bija pareizajā un kurš – nepareizajā ierakumu pusē.

Pateicoties, digitālās bibliotēkas materiāliem, jebkuram interesentam ir iespēja pašam no pirmavotiem uzzināt, kāda tad īsti bija situācija 1944. gada 16. martā. 1944. gada numuri ir pieejami, piemēram, sekojošiem laikrakstiem:

• Kurzemes vārds
• Tēvija
• Ventas Balss

Lasot šos laikrakstus jāņem vērā, ka tie pauž toreiz pastāvošās iekārtas viedokli, par kuru bibliotēka protams nekādu atbildību neuzņemas. Un vēl jāatceras, ka arī toreiz informācija avīzēs nonāca ar nelielu aizturi un 16. marta notikumi visticamāk ir aprakstīti 17., 18. un nākamajos marta datumos.

Bāreņu darbi

Viena no pēdējā laika modes lietām digitālo bibliotēku diskusijās ir tā sauktie “bāreņu darbi”. Nē, tie nav bāreņu rakstīti darbi, bet gan formāli ar autortiesībām aizsargāti (jo nav beidzies to autortiesību aizsardzības termiņš) darbi, kuriem nav iespējams atrast autortiesību īpašnieku/mantinieku. Ir cerības, ka digitālajā bibliotēkā varētu publicēt tādus bāreņu darbus. Vienīgā problēma, kas vēl jāatrisina – Latvijā nav formāla procedūra, lai konstatētu, ka darbs ir bāreņu darbs.

Piemēram, bibliotekārs atrod krājumos kādu ļoti interesantu fotogrāfiju un nolemj to ievietot digitālajā bibliotēkā. Lai izvairītos no autortiesību pārkāpumiem, bibliotekāram vispirms jāveic izmeklēšanas darbs, lai noskaidrotu, kas ir fotogrāfijas autors un kas – potenciālais autortiesību mantinieks. Bet jautājums – cik nopietnai jābūt izpētei, lai varētu droši pateikt: “Ok! Šis ir bāreņu darbs.” Stunda? Darbadiena? Mēnesis? Jāizskata 1.. 2.. 3.. enciklopēdijas? Jāpalūdz konsultācija no N citām institūcijām?

Digitālā bibliotēka vs. Gaismas pils

Artūrs Žogla, LNB:

Ikreiz, kad kādā ziņu portālā tiek nopublicēta informācija par LNB jaunās ēkas celtniecību, tā automātiski kļūst par vienu no viskomentētākajām tās dienas ziņām. Ja citas ziņas saņem 10.. 20.. 50.. komentārus, tad ziņa par Gaismas pili – 500 komentārus ne aci nepamirkšķinot. Viss šis kvantums sadalās pēc principa:

• 400 komentāri: mātuškas paraugdemonstrējumi;
• 90 komentāri no sērijas: zagļu banda, cūkas, valsts naudas un manas godīgā nodokļu maksātāja naudas izšķērdētāji. Pensionāri, skolotāji un mediķi mirst badā, bet valdība tik šķiež naudu pa labi/pa kreisi;
• 9 komentāri: visu digitalizēt un, lūdzu – man uz sudraba paplātes!
• 1 komentārs: lai jau ceļ to māju…

No vienas puses, mani, kā LNB darbinieka, argumenti noteikti būs visneobjektīvākie iespējamie. No otras puses, tā kā pārstāvu digitālās bibliotēkas darba grupu, tad man it kā vajadzētu būt tajā “ierakumu pusē”, kas ir par visa iespējamā digitalizāciju.. Bet es noteikti varētu būt tieši tā 1 kuslā komentāra autors, kas runā par atbalstu “Gaismas pilij”… Kāpēc?

Autori digitālajai bibliotēkai

Pagaidām tikai utopiska ideja, bet būtu nenormāli patīkami, ja kādudien populāri Latvijas autori: rakstnieki, dramaturgi, mākslinieki, fotogrāfi, utml. radītu kaut ko tāpat vien – sava prieka pēc un piedāvātu to digitālās bibliotēkas lasītājiem.
Ārvalstu mākslinieki ik pa laikam saņemas uz šādu jauku žestu un noteikti ieguvēji ir arī viņi paši. Pēc tam, kad miljoni ir sapelnīti, uz žurnālu vākiem pabūts un slava iegūta, tad var atļauties arī kaut ko dvēselei – sev un citiem par prieku. Piemēram, slavenā kanādiešu dziedātāja Alanis Morissette ir aranžējusi dziesmu “My Humps” speciāli un ekskluzīvi YouTube un saskaņā ar YouTube statistiku šis video jau apskatīts 12.5 milj. reižu, kas noteikti ir lieliska reklāma arī pārējiem (komerciālajiem) Alanis Morissette sacerējumiem. Un viņa noteikti nav vienīgā, kas saņēmusies uz šādu radošo labdarību.
Cerams, ka arī digitālā bibliotēka ar laiku varētu veidoties kā tribīne gan populāriem, gan tikai sevi piesakošiem, jaunajiem Latvijas autoriem.

Dzintara istaba

Viens no 20. gs. “svētajiem grāliem” viennozīmīgi ir Dzintara istaba, kura pazuda no pasaules kultūras un juvelierizstrādājumu skatuves II pasaules kara laikā. Ir versijas ka Dzintara istaba gājusi bojā, ir versijas, ka tā noslēpta kādā drošā vietā, ir versijas, ka tā vienkārši nozudusi bez pēdām, bet patiesība, draugi, ir šokējoša… Dzintara istaba noteikti ir gandrīz pilnībā saglabājusies un tās īsteno atrašanās vietu var atšifrēt, izmantojot… Latvijas digitālās bibliotēkas materiālus.

Tā noteikti ir adatas meklēšana siena kaudzē, bet toties… kāāādas adatas! :)

Kā digitālā bibliotēka uzlaboja manu nedēļas nogali

Artūrs Žogla (LNB Digitālās bibliotēkas darba grupa):

Digitālā bibliotēka reizēm tiek uztverts kā izklaidējošs, reizēm kā izglītības, reizēm kā tikai šaurai pētnieku-vēsturnieku grupiņai paredzēts resurss, bet ļoti reti kā mūsdienīgs instruments un ikdienas dzīves uzlabotājs. Tad, lūk, varu droši apgalvot, ka mana iepriekšējā nedēļas nogale nebūtu ne uz pusi tik veiksmīgi izdevusies, ja ne digitālā bibliotēka.

Viss sākās ar to, ka nolēmu nedēļas nogali pavadīt aktīvi piedaloties vienā sportiskā pasākumā Kuldīgas apkaimes mežos, meklējot tur izvietotos kontrolpunktus. Jau labu laiku pirms pasākuma, visiem potenciālajiem dalībniekiem tika izziņots, ka būs pieejamas vajadzīgā apvidus 1:30 000 mēroga ortofoto kartes (kartogrāfijas nespeciālistiem: no kosmosa fotogrāfētas kartes ar mērogu – 1 cm kartē = 300 m dabā). Dalībniekiem bija atļauts ņemt līdzi arī pašiem savas kartes, ja vien viņiem tādas atrastos, tāpēc jau laicīgi izmēģināju laimi un pameklēju internetā minētā rajona kartes. Un pēc ilgākiem meklējumiem, atradās ar: Padomju armijas militārā karte mērogā 1:50 000.

Mērogs 1 : 50 000 (1 cm kartē = 500 m dabā) kājāmgājējam ir diezgan rupjš, jo pat ātri ejot, paiet ~5 minūtes, lai kartē pārvietotos tikai par 1 cm. Protams, pasākuma organizētāju piesolītais kartes mērogs 1:30 000 bija piemērotāks, bet tik un tā – ne labākais iespējamais. Un tad nolēmu izmantot Digitālās bibliotēkas iespējas.

Visi ceļi ved uz Romu

Mums katram ir tīmekļa lapas, ko regulāri apmeklējam dien-dienā. Kādam diena sākas un beidzas ar LETAs ziņu lapu, kādam 50x dienā nākas lūgt palīdzību Google, vēl kāds katru brīvu brīdi sēž draugos vai YouTube. Lai nu kāda, bet katram interneta lietotājam ir sava lapa, pie kuras gribas atgriezties atkal un atkal.

Kādam vajadzētu būt digitālās bibliotēkas portālam, lai tas kļūtu par Tavu “ikdienas pieturas punktu”? Fīčas, saturs, vizuālais noformējums, iespēja paust savu viedokli un augšuplādēt savus attēlus… kas Tevi interesētu visvairāk?