Digitālās bibliotēkas rozīnītes [2]

Piedāvājam saviem lasītājiem vēl vienu plakātu no LNB krājumiem. Šoreiz teātra izrādes afiša, kuras tapšanu atbalstījusi arī LNB.

Labie paraugi

Veidojot digitālo bibliotēku un plānojot digitālās bibliotēkas portālu, jādomā kā labāk organizēt un kārtot informāciju tā, lai lietotājs viegli orientētos arī simtiem tūkstošu un miljonos mērāmā digitālo objektu krātuvē.

Viens no vienkāršākajiem veidiem ir skatīties uz labajiem paraugiem citur, kur jau risināta liela daudzuma objektu organizēšana, sistematizēšana un kārtošana… Viens tāds resurss varētu būt, piemēram, interneta veikals Amazon.com, bet tas noteikti nav vienīgais labais paraugs.

Ja savos interneta klejojumos esat sastapušies ar kādu interesantu risinājumu lielapjoma datu organizēšanā, tad padalieties ar mums! Var padalīties arī ar labajiem paraugiem informācijas noformēšanā! Vienkāršākajā gadījumā pietiks ar saiti, bet radošāka noskaņojuma gadījumā – uzrakstiet arī pāris vārdos (teikumos), kas tieši jums patīk sevis minētājā lapā.

Google Knol un kvalitātes kontrole

Nu jau diezgan pasen Google solīja laist klajā savu alternatīvo versiju Wikipedia enciklopēdijai – Knol. Protams, ka vēl vienu wiki tipa enciklopēdiju nebūtu jēga taisīt, tāpēc Google savu enciklopēdiju nolēma veidot ar īpašu piesitienu – bija plānots, ka Knol šķirkļus rakstīs nozares profesionāļi. Piemēram, Knol ierakstu par “smadzenēm” rakstītu profesionāls neirologs nevis anonīms interneta lietotājs, kurš kaut ko kaut kur būtu izlasījis un, mazliet piefantazējot, saviem vārdiem pārrakstījis kā enciklopēdijas šķirkli.

Šonedēļ Google beidzot ir publiskojusi Knol (http://knol.google.com) un var pārliecināties, ka katram ierakstam tiešām ir apskatāms autors, kas šķiet tiešām ir nozares profesionālis. Tomēr izrādās Knol nav tik slēgta enciklopēdija, kā pēc pirmajiem reklāmrakstiem varēja sagaidīt…

Toponīmi

LNB briest sadarbība ar Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūru (LĢIA), kuras ietvaros plānots saņemt no LĢIA Latvijas toponīmu informāciju. Toponīmi, tā vienkāršoti izsakoties, ir dažādu ģeogrāfisko objektu nosaukumi. LĢIA datu bāzē toponīmi ir piesaistīti arī ģeogrāfiskajām koordinātēm, kas būtu noderīgi digitālajā bibliotēkā, lai, piemēram, attēlus, kuros redzamas konkrētas ģeogrāfiskās vietas, varētu piesaistīt Latvijas kartēm. Daudzi toponīmi ir papildināti arī ar vēsturiskajiem un alternatīvajiem nosaukumiem (“Ventspils”, “Windau”, utml.), kas ir īpaši izdevīgi bibliotēkām, kuras pamatā strādā tieši ar vēsturisku informāciju.

Zemāk viens toponīma ieraksta piemērs (vietas nosaukums / tips / pagasts / rajons / X / Y):

Rūpjupe / ūdenstece / Kabiles pagasts / Kuldīgas rajons / 6315773,557 / 392453,618

Attēlu piesaisti kartēm jau var veikt tādu projektu ietvaros kā piemēram Panoramio, kas ir veidots uz Google Maps pamata un koncentrēts uz lietotāju pievienotiem attēliem. Zemāk, piemēram, apskatāmi Cēsīm piesaistītie attēli.

Digitālās bibliotēkas gadījumā uzsvars protams būtu uz kultūrvēsturiskiem materiāliem: attēliem, grāmatām (kurās aprakstīta konkrēta vieta), periodiku (konkrētā vietā izdoti žurnāli), utml.

Digitālās bibliotēkas rozīnītes [1]

Cerams, ka ar šodienu izdosies aizsākt tradīciju ik pa laikam šeit nopublicēt dažādus interesantus bibliotēkas krājuma materiālus, kas nākotnē būs pieejami arī digitālajā bibliotēkā.

Šodien piedāvājam lasītājiem pirmos objektus no LNB plakātu kolekcijas (spiežot uz attēliem – pieejams lielāks izmērs).

“Latvijas Neatkarības īsa termiņa iekšējais 1918 g. 5% aizņēmums”

“Didriķa Taizeļa brīnišķīgie piedzīvojumi”

Lai arī liela daļa no šobrīd digitālajās kolekcijās pieejamajiem plakātiem saglabājušies labā stāvoklī, šie konkrētie eksemplāri acīmredzami paglābušies no iznīcībās un digitalizēti vēl pirms fiziskas sabrukšanas. Jāatgādina, ka digitālās bibliotēkas uzdevums ir ne tikai padarīt tīmeklī pieejamus bibliotēkas krājuma materiālus, bet arī nodrošināt bibliotēkas krājumu mūžsaglabāšanu. Kaut vai šādā – digitālā formā. Ja reliģijā vēl strīdās par to, vai eksistē dzīve pēc nāves, tad bibliotēku materiāliem noteikti eksistē dzīve pēc papīra.

Digitālās bibliotēkas serveri – Lattelecom datu centros

Pagājušajā nedēļas nogalē tika parakstīts līgums starp LNB un Lattelecom Technology par Digitālās bibliotēkas serveru nomu un izvietošanu datu centros.

Digitālā bibliotēka raidījumā “Kultūras rondo”

Šodien Latvijas Radio viesojās LNB darbinieki Aigars Staks, Ilze Egle un Inga Grīnfelde, lai pastāsītu par diviem Digitālās bibliotēkas pēdējā laika projektiem “Latviešu dziesmu svētki (1864-1940)” un “Periodika”.

Intervija pieejama arī tiešsaistē Latvijas Radio raidījumu arhīvā divos formātos: Real Audio un Windows Media variantos (Raidījuma sākums plkst. 11:06. Saruna par digitālo bibliotēku sākas ap 28 minūti).

Jaunums! Laikrakstu arhīvs internetā

Šodien Latvijas Nacionālajai digitālajai bibliotēkai liela diena – tiek prezentēta digitālā kolekcija “Periodika”. 

Iespējams daudzi mūsu lasītāji jau ir pazīstami ar LNB līdzšinējo digitalizēto avīžu arhīvu, kas joprojām ir arī apjoma ziņā lielākā digitālās bibliotēkas kolekcija – avīžu digitalizēšana aizsākusies jau 1999. gadā. Līdz ar digitālās kolekcijas “Periodika” izveidi, avīžu arhīvs ieguvis “jaunu elpu”. Vēsturiskās avīzes digitāli apstrādātas, segmentējot un optiski atpazīstot (OCR-ojot) avīžu tekstu.

Tālāk neliels apraksts par to, kā LNB nonāca līdz kolekcijai “Periodika” un kādi jaunievedumi un iespējas sagaida mūsu lasītājus…