Labie paraugi

Veidojot digitālo bibliotēku un plānojot digitālās bibliotēkas portālu, jādomā kā labāk organizēt un kārtot informāciju tā, lai lietotājs viegli orientētos arī simtiem tūkstošu un miljonos mērāmā digitālo objektu krātuvē.

Viens no vienkāršākajiem veidiem ir skatīties uz labajiem paraugiem citur, kur jau risināta liela daudzuma objektu organizēšana, sistematizēšana un kārtošana… Viens tāds resurss varētu būt, piemēram, interneta veikals Amazon.com, bet tas noteikti nav vienīgais labais paraugs.

Ja savos interneta klejojumos esat sastapušies ar kādu interesantu risinājumu lielapjoma datu organizēšanā, tad padalieties ar mums! Var padalīties arī ar labajiem paraugiem informācijas noformēšanā! Vienkāršākajā gadījumā pietiks ar saiti, bet radošāka noskaņojuma gadījumā – uzrakstiet arī pāris vārdos (teikumos), kas tieši jums patīk sevis minētājā lapā.

5 domas par “Labie paraugi

  1. Digitālās bibliotēkas projekts ir pietiekami specifisks, lai to nevarētu tā vienkārši ņemt un salīdzināt ar kaut kādu projektu X un tad patiešām iegūtajai informācijai uzticēties. Es šobrīd pat nevaru iedomāties nevienu projektu (un nevienu digitālo bibliotēku pasaulē), kurš būtu kaut cik līdzīgs. Nu neskaitot jau visur pieminēto footnote.com, kas arī principā ir diezgan atšķirīgs, bet vismaz kaut kāda minimāla līdzība.

    Tāpēc jau ir arī visādi skaisti termini kā user experience design, information architecture un tamlīdzīgi. Arvienvārdsakot, samērā nopietnu darbību kopums (kuru izpilde var aizņemt tikpat daudz laika kā paša tehniskā risinājuma izveide), kā rezultātā nonākt pie tā redzējuma, kādam projektam jābūt. Nu, piemēram, šādi — Information Architecture Tutorial (saite atrasta uz ātru roku, ļoti iespējams, ka nav tā labākā, bet nu priekšstatam var noderēt).

  2. Nu piekrītu, bet mēs jau saprātīgi cilvēki – izvērtēsim, kas mums der un kas – ne :) Viens-pret-viens gan jau ka nekas nederēs, bet kādu interesantu detaļu vai rozīnīti labprāt apskatītos.

  3. Redz, interesanta jau ir (faktiski — rezultātu precizēšana, kas patiešām ir ļoti vajadzīga, ja ir tie n miljoni objektu; ar pārsarežģītu izvērstu meklēšanu vien nepietiks), bet realitātē (tagad un nākamajos gados, nevis tālā un nezināmā nākotnē) neredzu, kā LNDB varētu ko tādu izmantot.

    Es patiešām pieļauju, ka tevis minētajam projektam redzamie tagi/kategorijas/tēmas ir samērā rūpīgi izvēlētas un tiešām der konkrētajam gadījumam. Bet — vai LNDB var definēt (vai vismaz — kādreiz varēs) šīs lietas ārpus “būs daudz kolekciju, objektu un objektu tipu”? Jo tas ir primārais, kas būtu jāzin, lai šāds risinājums patiešām strādātu. Un tad, protams, būtu vēl jāzin, kas tad ir tās lietas, pēc kurām apmeklētājs visbiežāk/vislabprātāk meklētu, kas tad īsti viņam visvairāk interesē.

    Šāda pieeja, starp citu, tiek bieži izmantota rezultātu precizēšanai, tas pats jaukais footnote.com izmanto līdzīgu, skat. “cat”, papildus savām jaukajām (un iepriekš definētajām!) kategorijām (kuras daļēji tikpat labi var saukt par kolekcijām). Bet te gan šķiet, ka mums objektu dažādība tomēr prasa kaut kādu mazliet citādu, pārdomātāku pieeju. Bij arī līdzīgs bibliotēku katalogs, ko manīju kādā ASV universitātē, bet diemžēl adresi neatceros šobrīd.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s