Digitālās bibliotēkas rozīnītes [3+]

Turpinot taupības tēmas atspoguļojumu plakātos, vēl viens piemērs no LNB krājumiem.

Vecajai drukai – jauna elpa

Iespējams kāda mūsu lasītāja vecmāmiņas grāmatu plauktā vēl atrodamas vecas grāmatas, apdzeltējušām lapām, kas sarakstītas dīvainām rakstu zīmēm. Pie tam, atbildot uz jautājumu “kas tā par valodu?”, vecmāmiņa apgalvo, ka grāmata sarakstīta latviski. Ļoti iespējams jūsu vecmāmiņas īpašumā ir vecās rakstības (gotikas, fraktūras – kā nu kurā avotā pieņemts saukt) teksti. Piemēram, K. Herdera 1795. gadā izdotā “Ta pirma pawaru grahmata“:

Lai arī varbūt sākumā grūti pierast pie dīvainajām burtu formām, tomēr mazliet piešaujoties, tekstus var lasīt samērā raiti.

Šis , piemēram, ir burts “s”, bet šis  ir “ņ”.

Pāreja no vecās drukas uz jauno Latvijā notika diezgan ilgā laika periodā 20. gs. 20.-30. gados. Pie tam dažādi izdevumi tika galā ar jaunās drukas ieviešanu dažādos tempos. Piemēram, žurnāls “Ekonomists” jau 1923. gadā tika drukāts pilnībā jaunajā drukā:

kamēr laikraksts “Jaunākās ziņas” vēl 1930. gadā bija acīmredzamā pārejas procesā un tika iespiests joprojām dominējoši vecajā drukā:

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) krājumos ir liels daudzums dažādu materiālu vecajā drukā: gan grāmatas, gan laikraksti un žurnāli. Daļa no vecās drukas materiāliem ir arī digitalizēti un pieejami Digitālajā bibliotēkā, taču tie nav apstrādāti tik detalizēti kā, piemēram, jaunās drukas avīzes, kas pieejamas atpazītā, segmentētā un meklējamā formātā “Periodikas” projekta lapā.

Tomēr LNB plāno rūpīgāk pievērsties arī vecās drukas materiālu apstrādei un tālāk – neliels apraksts par to, kā plānots apstrādāt gotikas tekstus un kādi iespējamie izaicinājumi sagaidāmi darba procesā.

Digitālās bibliotēkas rozīnītes [3]

Laikā, kad valstī pasludināts taupības režīms, piedāvājam saviem lasītājiem pārliecināties, ka taupīšana ir bijusi aktuāla visos laikos.

Daži plakāti no LNB krājumiem.