Kā veidot digitalizēto tekstu saskarni?

Nu jau kādu laiku mūsu blogā ir izvietota aptauja par projekta Periodika.lv novērtējumu. 10-baļļu skalā nu jau ir saņemti visi iespējamie vērtējumi no 1 līdz 10 un lai arī mums liels prieks, ka lielākā daļa vērtējumu ir 8 un vairāk, tomēr labi apzināmies, ka projektam ir arī savi trūkumi, kuru dēļ varētu saņemt arī zemāku vērtējumu.

Viens no trūkumiem, ko paši apzināmies, ir meklēšanas mehānisma “ātrdarbība”, ko noteikti varētu uzlabot, bet kādus trūkumus jūs esat novērojuši, meklējot informāciju Periodika.lv lapā? Varbūt ir kāda papildus funkcionalitāte, kas jums noteikti noderētu?

Tuvākajos gados LNB plāno digitalizēt vairāk kā 1 milj. grāmatu lappušu un vairāk kā 2 milj. avīžu lappušu. Līdz ar to lasītājiem digitālā formā pieejamo tekstu apjoms pieaugs 10-kārtīgi. Ņemot vērā gan materiālu apjomu, gan daudzveidību vajadzēs izstrādāt īpašu saskarni digitalizēto tekstu arhīvam. Šobrīd esam izpētes fāzē, noskaidrojot labo praksi lielapjoma teksta arhīvu veidošanā, formātu izvēlē, saskarņu veidošanā. Tā kā galamērķis ir radīt lasītājiem ērtāko iespējamo rīku darbam ar liela apjoma tekstu arhīvu, tad mūs ļoti interesē lasītāju vēlmes.

Pagaidām lielākie digitalizēto tekstu arhīvi internetā (tādi, kuru apjoms ir mērāms vismaz miljonos lappušu) ir:

Lai arī katrs ir pa savam labs, tomēr neviens nav arī perfekts. Piemēram, varētu vēlēties izsmalcinātu tekstu komentēšanas iespēju, iezīmējot daļu no teksta un pievienojot tam savu komentāru. Šādu iespēju varētu izmantot gan skolu, augstskolu pasniedzēji, komentējot mācību literatūras saturu, gan vēstures pētnieki, skaidrojot mūsdienu lasītājiem vēsturisku tekstu interpretācijas, utml.

Bet kādas ir jūsu domas, ieteikumi, komentāri?

17 domas par “Kā veidot digitalizēto tekstu saskarni?

  1. Esošajā saskarnē man ļoti nepatīk tas, ka saites tiek veidotas ar JavaScript. Tas rada vairākas problēmas:
    1) Ir ļoti sarežģīti iedot saiti uz kādu konkrētu rakstu kādā no avīzēm. Tas ir izdarāms, bet galīgi ne intuitīvi.
    2) Meklēšanas rezultāti ir jāapskata pa vienam un tad jāiet atpakaļ ar back, pie rezultātu saraksta. Es gribētu rezultātus atvērt katru jaunā pārlūka logā vai cilnī.

    1. Par saišu problēmu esam lietas kursā un nākamo saskarnes versiju noteikti veidosim īpaši piedomājot par to, lai varētu likt atsauču saites uz individuālām avīzēm un rakstiem.
      2.) punkts, acīmredzot, izriet no 1-ā, tāpec atrisinot JavaScript saišu problēmu, rezultātus varēs vērt jaunā lapā.

  2. Viena jauka fīča, kas domāju arī jums varētu patikt ir, kad lasam tekstu, tad gadās ka šur un tur nav pareizi digitalizēts teksts, ti teiksim burts e ir kā a un taml., kas īpaši pamanāms tur jur teksts nedaudz izplūdis. Tad izveidot ĒRTU iespēju uzreiz arī rediģēt tekstu un to nosūtīt jums, lai savukārt Jūs izskatītu un tad pievieno jau atjaunoto versiju.

    Vārdu ērtu īpaši izceļu, jo lai tas darbotos, jums maksimāli jāatvieglo darbs, jo, ja cilvēkam bez labotā vārda ierakstīšanas ir jāveic vēl kaut kāda nebūt reģistrācija, vai kaut kas taml. tad tas atturēs šo cilvēku no palīdzīgas rokas sniegšanas. Visvienkāršākais – iespēju redzēt gan attēlu gan tekstu vienlaicīgi un pie konkrētā vārda, teksta gabala iespēju ievadīt savu variantu un kaut kur uz lapas pogu “Nosūtīt labojumu”.

  3. Piemirsu pieminēt – vēl kādu jauku akciju izveidot, lai motivētu iesūtīt tekstu labojumus (kaut iespēju saņemt par konkrētu pieņemto labojumu veikšanu 5santīmus). + Vēl pielikt iespēju cilvēkam kaut vai atzīmet, ka lapā ir nepieciešami labojumi, tad varētu taisīt sarakstiņu ar tām lapām kuras jālabo un ja ir resursi, tad arī skatīt cauri un pielbot.

  4. bum, OCR teksta labošanu noteikti iekļausim. Katrā ziņā plānojam veidot savu vēsturisko tekstu saskarni ne sliktāku un vismaz tikpat funkcionālu kā Austrālijas Nacionālajai bibliotēkai: http://newspapers.nla.gov.au/ndp/del/home

    Tur starp citu, tiek nodrošināta 3 veidu interaktivitāte ar lietotājiem: tekstu labošana, komentāru pievienošana un tagošana (skat. lapas apakšā).

  5. Vai ir plānots tiešām digitalizēt avīzes.
    Ar “digitalizēt” es domāju, vai beidzot būs iespēja ar meklētāju atrast sev interesējošos vārdus avīžrakstos?
    Šobrīd viss jūsu veikums ir vairāk acu papriecēšanai, jo visu izdevumu kalnu nav cilvēka spēkos izskatīt. :)

  6. cienījams aizsākums! Arī valoda samērā laba. Tomēr sākumlapas pašā sākumā atkal, jau par masveidīgu latviešu gramatikas pārkāpumu kļuvušais, šis krieviskums: “Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka kolekcijā “Periodika” piedāvā 40 laikrakstus un žurnālus no 1895. līdz 1957. gadam latviešu, vācu un krievu valodās…”. Vārds >valodās< liek secināt, ka ir vairākas latviešu, vācu un krievu valodas! Oho!

  7. Kur palikusi Brīvā Zeme? Kur palicis Rīts? Kur palikušas Saeimas stenogrammas? Tas viss bija vecajā formātā pieejams! Un tas ir tikai pirmajā acu uzmetienā. Šis jaunais formāts ir nozadzis milzīgu apjomu informācijas, kas iepriekš bija pieejams!

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s