Skenējot attēlus, vienmēr jānorāda trīs galvenie attēla parametri: formāts, krāsu skala un izšķirtspēja.
Digitalizācijas projektos par tradicionālo formātu jau vairākus gadu desmitus tiek uzskatīts TIFF – bezzudumu formāts, kuru “saprot” praktiski visas grafiskās apstrādes programmas, sākot ar MS Paint un beidzot ar Photoshop. Lai arī pēdējos gados paralēli TIFF tiek izmantots arī datņu apjoma ziņā efektīvākais JPEG 2000, TIFF joprojām viennozīmīgi ir pirmā izvēle. Arī krāsu skala attēliem vienmēr tiek izvēlēta viena – krāsu jeb RGB. Pat melnbaltiem attēliem. Kāpēc tā – šoreiz mēģiniet uzminēt paši.
Atliek trešais attēlu parametrs – izšķirtspēja. Izšķirtspēja raksturo informācijas blīvumu attēlā un tiek mērīta DPI mērvienībās. Jo lielāks attēla DPI, jo vairāk informācijas tas satur, jo lielāks attēla pietuvinājums (zoom) būs iespējams pirms sāksies attēla pikselizācija. Dažādu veidu attēliem tiek lietota dažāda izšķirtspēja. PSRS un vēlāku laiku fotogrāfijām, plakātiem, teksta materiāliem – 400 dpi. Starpkaru fotogrāfijām un topogrāfiskajām kartēm – 600 dpi. Smalkiem grafikas darbiem – 1200 dpi. Foto negatīviem – 2400 dpi. Šādi parametri ir plaši akceptēti kultūras satura digitalizācijas projektos. Ir tikai viena problēma… DPI nav attēlu izšķirtspējas mērvienība.
DPI tiek atšifrēts kā “dots per inch”. Tātad punkti uz collu. Paralēli DPI eksistē arī apzīmējums PPI jeb “pixels per inch” un tieši šis parametrs raksturo faktisko attēla izšķirtspēju. Praksē un tehniskajā terminoloģijā šie apzīmējumi laika gaitā kļuvuši tik ļoti viens otru aizstājoši, ka, piemēram, visās skenēšanas programmās, skenējot attēliem jānorāda DPI, lai arī patiesībā domāts PPI. Un uzreiz pēc ieskenēšanas attēla PPI un DPI arī tiešām sakrīt. Tā kā varētu jau par šo terminoloģijas dīvainību nesatraukties, taču apstrādājot attēlus, ir iespējams mainīt attēla DPI, nemainot attēla PPI un tai brīdī jāsaprot, kādas tam būs sekas.
Tad ko īsti apzīmē DPI?
DPI ir relatīvi sens datortermins, kas radies laikos, kad vēl bija plaši izplatīti adatu printeri, kas attēlu drukāja pa punktiem (dots). Loģiski, ka jo vairāk punkti uz collu tika drukāti, jo smalkākas attēla detaļas varēja nodrukāt. Un DPI ir tikai instrukcija printeriem, kā vajadzētu drukāt attēlu, kad tiek norādīts, ka tas jādrukā oriģinālajā izmērā.
Piemēram, ja 2000 pikseļu platam attēlam tiek norādīts DPI – 400, printeris aprēķinās, ka tas jādrukā kā 2000 / 400 = 5 collas jeb ~ 12.7 cm plats attēls. Ja šim pašam attēlam norādītu DPI – 200, attēls tiktu drukāts divreiz platāks.
Par to, ka DPI ir tikai instrukcija printerim un neatstāj nekādu efektu uz informācijas apjomu attēlā, var vienkārši pārliecināties, kādā no grafiskās apstrādes programmām uzstādot DPI vērtību – 1. Tātad, 1 milzīgs punkts uz collu. Attēls ar šādu DPI vērtību pēkšņi nepārvērtīsies par šaha dēlīti ar 1×1 collu lieliem vienkrāsainiem laukumiņiem, bet vizuāli paliks tieši tāds pats kā bija. Tikai drukājot 1000 pikseļu platu attēlu ar DPI vērtību 1, tas būtu jādrukā 1000 collas plats.
Vienīgais iemesls mainīt attēla DPI vērtību ir gadījumos, kad tiek mainīts attēla izmērs pikseļos (citiem vārdiem, tiek mainīts attēla PPI). Piemēram, ja oriģināli 5 collu plata fotogrāfija tika ieskenēta kā 2000 pikseļu plats 400 dpi attēls, tad samazinot attēla izmēru divas reizes līdz 1000 pikseļu platumam, vajadzētu divreiz samazināt arī attēla DPI – līdz 200 dpi, lai tas joprojām tiktu drukāts 5 collu platumā – oriģinālās fotogrāfijas faktiskajā izmērā.
Piemēram, grafiskās apstrādes programmā IrfanView, mainot attēla izmēru, var norādīt, ka automātiski jāpārrēķina arī DPI vērtība.
Lai notiktu DPI automātiska pārrēķināšana IrfanView progrmamā jāatķeksē “Adjust DPI based on new sizes (asp. ratio)”. Patiesībā šim ķeksītim vienmēr būtu jābūt atķeksētam, jo lai arī DPI vērtību te var nomainīt manuāli, vienīgais efekts būs tāds, ka tiks pazaudēta informācija par oriģinālā attēla fizisko izmēru.
Jāatzīst, ka līdz nesenai pagātnei arī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā publicēšanai tīmeklī paredzētie attēli tika izgatavoti pēc sekojošas procedūras:
- Ieskenētais attēls tiek samazināts 2x.
- Ja nepieciešams tiek veikta Sharpen operācija.
- Attēls tiek tālāk samazināts, garāko attēla malu atstājot 800 pikseļu garu.
- Atkal, ja nepieciešams tiek veikta Sharpen operācija.
- Attēlam tiek manuāli uzstādīts DPI: 96 dpi (liela kļūda!).
- Attēlu saglabā JPEG formātā (85-90% kvalitātē).
Tā kā, mācieties no LNB kļūdām. :)
LNDB blogs 
Jā, failā norādāmā DPI vērtība neietekmē neko, ja pikseļu izmērs paliek nemainīgs. Tā ir tikai instrukcija printerim. Taču kad skenē, tā ir instrukcija skenerim, cik punktu no collas ielasīt. Gribēju vēl piebilst, ka intrukcijas derētu ik pa laikam pamainīt. Piemēram tagad, kad man ir 5K augsta pikseļu blīvuma ekrāns, daudzi no LNDB attēliem pat pie lielas izšķirtspējas vairs neliekas tik lieli, jo nesamazinot attēlu es uz sava ekrāna 1:1 varu aplūkot pat 14Mpix fotogrāfijas, kas ir visai apgrūtinoši, ja meklē smalkas detaļas :)
Mēs apsveram iespēju nākamajos digitalizācijas projektos attēlus atrādīt oriģinālajā – ieskenēšanas kvalitātē. Piemēram, kartes mums ir arī 60 Mpix, 7000 x 9000 pikseļi. Ne gluži publicēt simtiem MB lielas datnes, bet varētu izmantot rīkus, kas, pietuvinot attēlu, ļauj pakāpeniski ielādēt arvien lielāku detalizācijas pakāpi.
Ar atgriešanos blogosfērā!