Pēc diskusijām Tviterī par manu, jāatzīst, ne pārāk precīzi formulēto tvītu, kur frāzi “liegt pilnu piekļuvi” daudzi, acīmredzot, izlasīja kā “pilnībā liegt piekļuvi”, sniedzu nelielu skaidrojumu.
Mums lasītāji bieži jautā: “Es atvainojos, bet kāda vēl autortiesību aizsardzība 1970. gados izdotajai padomju presei?” Un viņus var saprast. Ņemsim par piemēru 1975. gada 7. septembra “Cīņu”.
Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas izdevums. Pilns ar dažādiem Komunistiskās partijas ziņojumiem, lēmumiem, runu atreferējumiem, u. tml. Arī šeit 1. lappusē Latvijas PSR oficiālās ziņu aģentūras LATINFORM ziņojums. Neiedziļinoties Autortiesību likumā, visam šim saturam (tāpat kā oficiālai statistikai, laika ziņām, likumu publikācijām) nav autortiesību aizsardzības un līdz ar to, mēs šo izdevumu droši varētu padarīt publiski pieejamu. Bet, tavu nelaimi! Šī paša laikraksta numura 4. lappusē ievietots Ojāra Vācieša dzejolis “Šūpuļdziesma”, Valda Luksa dzejolis “Sardzē” un vairāki citi autorraksti, kuri, jādomā, nav Komunistiskās partijas īpašums un kurus visus autortiesības joprojām aizsargā. Ojāra Vācieša darbus līdz pat 2053. gadam, Valda Luksa darbus – līdz 2055. gadam.
Tā triviāli padarot visu “Cīņu” publiski pieejamu, mēs neviļus padarītu pieejamus arī, piemēram, O. Vācieša dzejoļus pabieza dzejas krājuma apjomā, romānus turpinājumos, u. tml. Mums ir tehniskas iespējas “izravēt” visus autortiesību aizsargātos rakstus un parādīt avīzi, kur redzama tikai publiski pieejamā informācija un pārējās daļas aizklātas ar necaurspīdīgiem laukumiem, bet… runa ir par vairākiem miljoniem digitalizētu rakstu, kuros visos, vismaz uz dažām sekundēm jāiedziļinās, lai saprastu, vai konkrētais raksts ir publiska informācija. Un tad jāturpina pastāvīgi sekot, kurā brīdī kurš “aizklātais raksts” jau ir kļuvis pieejams.
Par iespējām publiskot Latvijas PSR laikrakstus mēs savulaik esam lūguši vairāku autortiesību juristu konsultācijas, bet, diemžēl, konkrēta risinājuma nav, jo nav skaidrs Latvijas PSR centrālo izdevumu īpašumtiesību statuss. Tāpēc mums atliek tikai pieņemt, ka autortiesības joprojām pieder rakstu autoriem. Tātad vēl 70 gadus pēc autora nāves.
Šogad LNB uzsāk kārtējo lielapjoma digitalizācijas projektu, kura ietvaros paredzēts digitalizēt visu Latvijas rajonu centrālos laikrakstus tieši par Latvijas PSR periodu. Un šeit situācija ir nedaudz cerīgāka, jo daudzos gadījumos ir iespējams atrast šo laikrakstu izdevējus un arī šī brīža rajonu laikrakstu izdevējus varētu uzskatīt par Latvijas PSR laika izdevumu mantiniekiem, kas var sniegt rakstisku atļauju padarīt viņu laikrakstus pieejamus. To arī centīsimies panākt!
LNDB blogs 