Vēsturisko laikrakstu portālā periodika.lv praktiski visa funkcionalitāte ir pieejama anonīmā lietotāja režīmā. Reģistrējoties lietotājs papildus iegūst iespēju atzīmēt iecienītos rakstus, veidot privātās rakstu kolekcijas, pievienot rakstiem komentārus un veikt tajos OCR (automātiski atpazītā teksta) labojumus.
Diemžēl pat reģistrējoties, lietotājs no sava mājas datora nevar piekļūt ar autortiesībām aizsargātajiem darbiem. Tie joprojām pieejami tikai no publisko bibliotēku datoriem.
Šobrīd vairāk kā 90% lietotāju portālā periodika.lv darbojas anonīmi, taču, iespējams, tagad ir viens papildus iemesls pierakstīties portālam ar reģistrētu lietotāju. Portālā periodika.lv ieviesta iespēja veidot personalizētus laikrakstu komplektus, kurus pēc tam var izmantot, filtrējot meklēšanas rezultātus.
Līdz ar jauno, 2013. gadu ir iespējams pārskatīt autortiesību statusus vēsturiskajiem izdevumiem un tā, periodika.lv tagad publiski pieejami arī visi 1942. gada laikraksti.
Latvijas vēsturē tas ir Otrā pasaules kara laiks, vācu okupācijas gads, periods, kad Latvija bija daļa no Ostlandes teritorijas. Līdz ar to, vairāki no tagad pieejamajiem laikrakstiem ir vācu valodā, tomēr liela daļa – arī latviski.
“Laikmets”, Nr. 46, 13.11.1942.
No vienas puses, viena gada izdevumi, varbūt nešķiet pārāk daudz, taču, no otras puses, tie ir vairāki desmiti laikrakstu un vairāk nekā 100 000 rakstu.
Šajās dienās LNB noslēdzas 3 gadu darbs pie jaunās portāla www.periodika.lv versijas. Jaunais periodikas portāls, viennozīmīgi, kļuvis par līdz šim apjomīgāko LNB digitalizācijas projektu. Projekta gaitā ar materiālu atlasi, skenēšanu, pēcapstrādi un portāla izveidi bijuši nodarbināti gandrīz 100 cilvēku: gan pašā LNB, gan piesaistītajās partner-organizācijās.
Līdz jūnija beigām/jūlija sākumam noslēgsies visu digitalizēto materiālu imports jaunajā portālā un tad tajā būs pieejami ~1 000 laikrakstu pilni komplekti un ~7 000 grāmatas.
Lai arī tradicionāli bibliotēkas lasītājiem asociējas ar grāmatām, nacionālo bibliotēku digitalizācijas projektu pamatmērķis un vienlaikus arī izaicinājums ir tieši periodisko izdevumu: avīžu un žurnālu digitalizācija. Šajā rakstā iepazīstināsim ar to, kā notiek laikrakstu digitalizācija LNB.
Visu periodisko izdevumu digitalizāciju var sadalīt četros soļos:
Nu jau apritējis gandrīz gads kopš pēdējā ieraksta LNDB blogā. Tas gan nenozīmē, ka šai laikā nav bijušas nekādas aktivitātes Digitālās bibliotēkas veidošanā. Taisni otrādi, pateicoties Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) atbalstam, esam uzsākuši masveida digitalizācijas projektu un jau kopš šī gada sākuma notiek intensīvi LNB krājumos esošo grāmatu un periodikas skenēšanas darbi, ko veic Lattelecom BPO.
Tā kā ir krietni paplašinājies bibliotēkas blogā rakstošo darbinieku loks, tad par šiem un citiem digitālās bibliotēkas jaunumiem turpmāk lasiet LNB blogā, kurā ir pārcelta daļa arī no šī bloga ierakstiem.
Noteikti tuvākajā laikā LNB blogā pastāstīsim arī par digitālās bibliotēkas aktualitātēm, jo skenēšanas laikā jārisina gan dažādi interesanti tehniski jautājumi, gan arī digitalizējamais materiāls nereti sagādā mums pārsteigumus. Piemēram, digitalizējot 20. gs. 20-tajos, 30-tajos gados populāro žurnālu “Atpūta”, atklājās, ka tas patiesībā ir 13 gadus vecāks nekā līdz šim uzskatīts. Ja par “Atpūtas” dzimšanas gadu pieņemts uzskatīt 1924. gadu, tad LNB krājumos atradās “Atpūtas” numuri no 1911. un 1912. gadiem, kurus tad arī jau esam ieskenējuši.
Tāds, lūk, izskatījās 1911. gada 1. maijā izdotā “Atpūtas” 1. numura vāks.
Ceram, ka arī mūsu lasītājiem nākotnes digitālajā bibliotēkā būs gan patīkami pārsteigumi, gan negaidīti jaunatklājumi, jo digitalizēsim patiešām plašu izdevumu spektru: sākot no “zelta klasikas” līdz bibliogrāfiskiem retumiem.
13. janvāra demonstrācijai Doma laukumā sekojošo grautiņu laikā tika nodarīti nopietni postījumi Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkai Vecrīgā, Jēkaba ielā 6/8.
Militārās policijas automašīnu veidotā barjera atradās tieši pie LNB ēkas durvīm. Satrakotais pūlis laužoties cauri barjerai un apmētājot automašīnas ar bruģakmeņiem un ķieģeļiem, izsita LNB darba telpu un lasītavu logus, sabojāja mēbeles un datorus. Zaudējumi mērāmi vairākos tūkstošos latu.
SIA “Tilde” portālā www.letonika.lv uzsākusi latviešu literatūras zelta fondu publicēšanu. Šobrīd jau pieejami tādu autoru kā R. Blaumaņa, brāļu Kaudzīšu, Raiņa un citu Latvijas rakstnieku un dramaturgu darbi. Portālā pārstāvēti 16 latviešu klasiķi, bet “Tilde” solās darbu turpināt un iekļaut arvien jaunu daiļliteratūru.
Arī Latvijas Nacionālā bibliotēka nākamajos gados plāno digitalizēt vairākus miljonus avīžu un grāmatu lappušu, vairāk gan koncentrējoties uz zinātnisko, populārzinātnisko un kultūras literatūru nekā uz daiļliteratūru.
Vairāk par LNB nākotnes plāniem digitālās bibliotēkas veidošanā var lasīt šeit:
Lai arī digitālās bibliotēkas parasti asociējas ar ieskenētām grāmatām vai attēliem, patiesībā šis termins ir daudz plašāks un digitālajās bibliotēkās tiek iekļauti arī digitalizēti audio ieraksti. LNB Fonotēkas nodaļā glabājas ap 25 000 dažādu šellaka un vinila plašu gan no Latvijas, gan ārvalstu mūzikas zelta fondiem. Nākotnē plānots digitalizēt vismaz 1500 plašu, digitalizējot tieši Latvijas mūzikas krājumus.
Līdz nesenai pagātnei plašu digitalizēšana notika izmantojot tradicionālās – “adatas iekārtas”, taču pagājušā gada rudenī LNB savā īpašumā ieguva Japānā ražotu plašu digitalizēšanas lāzeriekārtu ELP Laser Turntable, kur adatu aizstājis plati daudz saudzējošākais lāzera stars.
Lāzera stara izmantošanai digitalizēšanas procesā ir būtiskas priekšrocības, piemēram, tas spēj piekļūt tādām plates celiņa daļām, kuras adata, savu fizisko ierobežojumu dēļ, nekad neskar. Līdz ar to iegūtais skanējums var būt vēl dziļāks un melodiski bagātāks nekā atskaņojot to tradicionāli.
Tāpat, lāzera stars, atšķirībā no adatas neķeras plates celiņu skrāpējumos, nepārlec un nerada skaņas kropļojumus plates nolietojuma vai bojājumu dēļ.
Piedāvājam salīdzinājumam noklausīties Jāzepa Vītola “Mirdzas dziesmas” digitalizēšanas laikā iegūtos rezultātus un atfiltrēto trokšņu paraugus.
1. Rezultāts, ko iegūst digitalizējot plati ar tradicionālo (adatas) iekārtu.
2. Rezultāts, digitalizējot plati ar Laser Turntable iekārtu (bez programmātiskas pēcapstrādes).
3. Rezultāts, digitalizējot plati ar Laser Turntable iekārtu (ar programmātisku pēcapstrādi).
4. Trokšņi, ko atfiltrē DeScratch filtrs.
5. Trokšņi, ko atfiltrē DeCrackle filtrs.
6. Trokšņi, ko atfiltrē DeNoise filtrs. Ieklausoties var dzirdēt, ka šis filtrs paķer līdzi arī daļu no paša audio ieraksta, tāpēc DeNoise filtrs praktiski netiek lietots.
LNB audio digitalizētāji cīnās ar vēl kādu izaicinājumu – plašu centrēšanas problēmu. Izrādās daudzām platēm caurumiņš plates novietošanai uz atskaņotāja neatrodas precīzi plates centrā, līdz ar to rodas “peldošs” skanējums, it īpaši atskaņojot ārējo celiņu ierakstus. Sadarbojoties augstāk minētās lāzeriekārtas izstrādātājiem un LNB speciālistiem, japāņi speciāli LNB ir izveidojuši iekārtu, kas kompensē slikti centrētas plates neregulāro kustību. Šobrīd LNB notiek eksperimenti ar plašu centrēšanas iekārtu un iespējams jau drīzumā varēsim šeit nodemonstrēt dažus paraugus arī par centrētu plašu skanējumu.
Tuvākajā laikā plānojam sagatavot arī nelielu reportāžu no audio digitalizēšanas nodaļas, lai pastāstītu (un parādītu), kā LNB notiek plašu digitalizācija. Sekojiet līdz!
Pēc negaidīti lielās lietotāju intereses, atklājot Eiropas digitālās bibliotēkas portālu europeana.eu šī gada novembrī un gandrīz momentānās lapas slēgšanas, europeana.eu nu jau kādu laiku atkal strādā.
Interesanti, ka oficiālais europeana.eu “nobrukšanas” iemesls esot desmitiem tūkstošu vienlaicīgu pieprasījumu, meklēt “Monu Lisu”. Acīmredzot, daudzu interneta lietotāju acīs Mona Lisa ir Eiropas kultūras kvintesence un pirmais atslēgvārds, kas nāk prātā, ieraugot tukšu meklēšanas lauku. Tomēr portālā ir iespējams piekļūt praktiski jebkura Eiropas reģiona un laikmeta kultūrvēsturiski nozīmīgākajiem resursiem. Galu galā, līdz 2010. gadam portālā paredzēts apkopot saites uz 6 miljoniem objektu.
Latvijas Nacionālā bibliotēka, starp citu, Eiropas digitālajā bibliotēkā šobrīd piedalās ar savu Dziesmu svētku kolekciju, par ko var pārliecināties, ievadot europeana.eu meklētājā atslēgvārdus “dziesmu svētki”.
No 2008. gada 28. novembra līdz 6. decembrim Latvijas Nacionālās bibliotēkas Mācību centrā Tērbatas ielā 75, Rīgā, notiks datorlingvistikas kursi pieredzējušu Eiropas datorlingvistikas speciālistu vadībā.
Datorlingvistika (Computational Linguistics) ir starpdisciplināra zinātņu nozare, kas pēta dabisko valodu modelēšanas iespējas datorsistēmās. Kursi tiek rīkoti ar mērķi uzsākt ilgtermiņa sistemātisku apmācību datorlingvistikā, veidojot pamatu nozares profesionālās sagatavotības attīstībai Latvijā.
Datorlingvistikas kursu mērķauditorija ir valodnieki un plaša profila digitālās vides speciālisti, kuru tiešā profesionālā darbība tuvākajā nākotnē būtu saistāma ar Latvijā nozīmīgiem digitalizācijas procesiem (Nacionālā Digitālā bibliotēka, Nacionālais Valodas korpuss u.c.), kā arī visplašākais digitālo resursu lietotāju spektrs, kas gūs labumu no profesionāli sakārtotas un lietotājam draudzīgas digitālās vides latviešu valodā.
Kursu dalībniekiem būs iespēja noklausīties vispārēju ievadu datorlingvistikā, apgūt formālo valodu teoriju pamatus, kā arī gūt padziļinātu priekšstatu par ontoloģiju veidošanu digitālā satura un dabiskās valodas apstrādes vajadzībām, digitālo objektu menedžmentu un korpusu teoriju un tās izmantojumu empīriskajos pētījumos.
Kursu pieteikuma veidlapu var saņemt, rakstot uz adresi linguistics@lnb.lv Kursi ir bez maksas. Tos rīko Latvijas Nacionālā bibliotēka un Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka. Sīkāku informāciju par kursiem skatīt LNB mājas lapā.
LNDB blogs 