Kā digitālā bibliotēka plāno tērēt Eiropas naudu (I daļa)

Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) ir viena no iestādēm, kas ir aicināta pieteikties ERAF aktivitātes “Publiskās pārvaldes elektronisko pakalpojumu un informācijas sistēmu attīstība” apakšaktivitātes “Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība” projektiem un līdz ar to pretendēt uz Eiropas naudu.

ERAF

Visi oficiālie dokumenti ir atrodami šajā E-ministrijas mājas lapas vietnē.

Digitālajai bibliotēkai ERAF aktivitāšu sarakstā ir atvēlēti veseli 2 ieraksti:

  • Digitālās bibliotēkas izveide – 2. kārta
  • Digitālās bibliotēkas pakalpojumu attīstība

Kas slēpjas aiz šiem nosaukumiem un ko abu projektu ietvaros plāno paveikt LNB?

Turpināt lasīšanu “Kā digitālā bibliotēka plāno tērēt Eiropas naudu (I daļa)”

Digitālā bibliotēka Zinātnieku naktī 26. septembrī

Jau trešo gadu Latvijā noris Zinātnieku nakts. Piektdienas vakarā plašākai publikai būs atvērti zinātniskie institūti, kā arī vairāku augstskolu fakultātes, kur interesenti varēs piedalīties zinātniskos eksperimentos, iesaistīties diskusijās un uz brīdi iejusties zinātnieka ādā.

Pirmo reizi Zinātnieku naktī piedalīsies Latvijas Nacionālā bibliotēka. Piektdien, 26. septembrī, no 18.00–21.00 Tērbatas ielā 75 jūs gaidīs Restaurācijas un digitalizācijas nodaļas darbinieki, lai iepazīstinātu ar savu darbu. Tie, kam interesē bibliotēkas krājuma digitalizācija, varēs iepazīties ar iespieddarbu skenēšanas un metadatu izveides procesu.

Programmā:

Kas notiek ar laika zoba skartām un daudz pārcietušām, taču vērtīgām grāmatām? Kā tās atgriežas atpakaļ dzīvē? Par to, cik smalks un profesionāls darbs jāiegulda, lai atjaunotu laika gaitā cietušos iespieddarbus — grāmatas, laikrakstus, plakātus, kartes, nošu un grafikas darbus — stāstīs LNB restauratori.

Interesentus gaida arī aizrautīgs stāsts par LNB restauratoru atjaunoto inkunābulu Clemens V. Constitutiones — 1476. gadā Bāzelē M. Venslera tipogrāfijā iespiestās pāvesta Klementa V (1264–1314) apkopotās baznīcas tiesību normas. Inkunābula oriģinālajā iesējumā ar kolorētām agrīnā metālgriezuma gravīrām vāku iekšpusē brīnumainā kārtā bija saglabājusies Aglonas bazilikas bibliotēkā un ir uzskatāma par unikālu atradumu gan bibliotekāriem, gan kultūrvēsturniekiem.

Zinātkārajiem būs iespēja klātienē vērot gan restaurācijas, gan arī iespieddarbu digitalizācijas (skenēšanas, metadatu veidošanas) procesu.

Google Knol un kvalitātes kontrole

Nu jau diezgan pasen Google solīja laist klajā savu alternatīvo versiju Wikipedia enciklopēdijai – Knol. Protams, ka vēl vienu wiki tipa enciklopēdiju nebūtu jēga taisīt, tāpēc Google savu enciklopēdiju nolēma veidot ar īpašu piesitienu – bija plānots, ka Knol šķirkļus rakstīs nozares profesionāļi. Piemēram, Knol ierakstu par “smadzenēm” rakstītu profesionāls neirologs nevis anonīms interneta lietotājs, kurš kaut ko kaut kur būtu izlasījis un, mazliet piefantazējot, saviem vārdiem pārrakstījis kā enciklopēdijas šķirkli.

Šonedēļ Google beidzot ir publiskojusi Knol (http://knol.google.com) un var pārliecināties, ka katram ierakstam tiešām ir apskatāms autors, kas šķiet tiešām ir nozares profesionālis. Tomēr izrādās Knol nav tik slēgta enciklopēdija, kā pēc pirmajiem reklāmrakstiem varēja sagaidīt…

Turpināt lasīšanu “Google Knol un kvalitātes kontrole”

Digitālā bibliotēka raidījumā “Kultūras rondo”

Šodien Latvijas Radio viesojās LNB darbinieki Aigars Staks, Ilze Egle un Inga Grīnfelde, lai pastāsītu par diviem Digitālās bibliotēkas pēdējā laika projektiem “Latviešu dziesmu svētki (1864-1940)” un “Periodika”.

Intervija pieejama arī tiešsaistē Latvijas Radio raidījumu arhīvā divos formātos: Real Audio un Windows Media variantos (Raidījuma sākums plkst. 11:06. Saruna par digitālo bibliotēku sākas ap 28 minūti).

Jaunums! Laikrakstu arhīvs internetā

Šodien Latvijas Nacionālajai digitālajai bibliotēkai liela diena – tiek prezentēta digitālā kolekcija “Periodika”

Periodika

Iespējams daudzi mūsu lasītāji jau ir pazīstami ar LNB līdzšinējo digitalizēto avīžu arhīvu, kas joprojām ir arī apjoma ziņā lielākā digitālās bibliotēkas kolekcija – avīžu digitalizēšana aizsākusies jau 1999. gadā. Līdz ar digitālās kolekcijas “Periodika” izveidi, avīžu arhīvs ieguvis “jaunu elpu”. Vēsturiskās avīzes digitāli apstrādātas, segmentējot un optiski atpazīstot (OCR-ojot) avīžu tekstu.

Tālāk neliels apraksts par to, kā LNB nonāca līdz kolekcijai “Periodika” un kādi jaunievedumi un iespējas sagaida mūsu lasītājus…

Turpināt lasīšanu “Jaunums! Laikrakstu arhīvs internetā”

Dziesmu svētki digitālajā bibliotēkā

Šodien Latvijas Nacionālās bibliotēkas Mūzikas nodaļas telpās tika prezentēta jauna – XXIV Vispārējiem Latviešu Dziesmu un XIV Deju Svētkiem veltīta digitālā kolekcija. Šajā kolekcijā apskatāmi gan attēli, gan grāmatas par pirmajiem dziesmu svētkiem, kas notikuši laika periodā no 1873. līdz 1938. gadam.

Dziesmu svētki

Atšķirībā no līdzšinējām digitālajām kolekcijām, kuras lasītāji varēja apmeklēt tikai kā pasīvi novērotāji no malas, Dziesmu svētku kolekcijā iekļautos attēlus var komentēt ikviens tās apmeklētājs. Šoreiz komentāri varētu būt īpaši noderīgi, jo kolekcijā iekļauti daudzi neatpazīti attēli, par kuriem bibliotēkai nav gandrīz nekādu ziņu: ne par vietu, ne attēlā redzamajām personām, ne precīzu fotogrāfijas uzņemšanas datumu, tāpēc priecāsimies par jebkuru norādi un atšifrējumu, ko saņemsim no saviem lasītājiem! Tāpat komentāros būtu interesanti palasīt atmiņu stāstiņus, kuriozus gadījumus vai jebkuru vēsturisku faktu, ko mūsu lasītāji atminas vai nu paši vai dzirdējuši no saviem vecākiem, vecvecākiem, paziņām, kas paši piedalījušies šajos vēsturiskajos Dziesmu un deju svētkos.

Jāsaka, ka Dziesmu svētku kolekcija nebūt nav vienīgais Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas projekts šajā vasarā. Jau tuvākajās nedēļās mūsu lasītājus gaida vēl kāds tehnoloģiski un saturiski ļoti patīkams pārsteigums…

Latvijas rakstnieki atbalsta digitālo bibliotēku

Domājams, ka daudzi lasītāji cer digitālajā bibliotēkā piekļūt ne tikai vēsturiskiem materiāliem, bet arī jaunākajai literatūrai. Šādu iespēju šobrīd liedz īstenot Autortiesību likums, kas patiesībā ir vēl skarbāks un digitālajā bibliotēkā neļauj apskatīt pat atsevišķus darba fragmentus. Latvijas rakstnieki tomēr ir pauduši atbalstu digitālajai bibliotēkai, piekrītot savu drarbu fragmentus publicēt digitālajā bibliotēkā bez maksas.

Turpināt lasīšanu “Latvijas rakstnieki atbalsta digitālo bibliotēku”

Vēsturisks pagrieziens Latvijas Nacionālās bibliotēkas attīstībā

Līguma par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību parakstīšana

2008. gada 15. maijā plkst. 14:10 pēc daudzu gadu debatēm valsts aģentūra „Jaunie „Trīs brāļi”’ un „Nacionālo būvkompāniju apvienība” svinīgi parakstīja līgumu par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību. Jaunā Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēka durvis lasītājiem vērs 2012. gadā.

Turpināt lasīšanu “Vēsturisks pagrieziens Latvijas Nacionālās bibliotēkas attīstībā”

DOM sistēmai – 1 gads!

Šajās dienās LNB un Microsoft Latvia kopīgi izstrādātajai Digitālo objektu pārvaldības sistēmai – DOM (angliskās versijas abreviatūra) aprit viens gadiņš! Ja pavisam precīzi, tad 2007. gada 27. aprīlī tika noslēgts trīspusējs līgums starp LNB, Valsts aģentūru “Kultūras informācijas sistēmas” un Microsoft Latvia par digitālo objektu pārvaldības sistēmas izstrādi, kura ļautu jebkurai Latvijas kultūras atmiņas institūcijai (bibliotēkai, muzejam, arhīvam) pievienot savus digitālos objektus Digitālajai bibliotēkai, ko pēc tam jebkurš interesents varētu apskatīt Digitālās bibliotēkas portālā. Patiesībā darbs pie DOM sistēmas aizsākās jau 2006. gadā un ideju līmenī – pat vēl agrāk, taču par galveno atskaites punktu šoreiz varētu uzskatīt tieši izstrādes līguma noslēgšanas brīdi.

 Vienošanās protokols

Vienlaicīgi ar DOM izstrādes līguma noslēgšanu tika parakstīts arī Vienošanās protokols starp LNB un Microsoft Latvia par sadarbību, popularizējot un attīstot Latvijas digitālās bibliotēkas risinājumus.

Kas paveikts šai laikā un kā pagāja šis DOM sistēmas izstrādes gads?

Turpināt lasīšanu “DOM sistēmai – 1 gads!”