Autori digitālajai bibliotēkai

Pagaidām tikai utopiska ideja, bet būtu nenormāli patīkami, ja kādudien populāri Latvijas autori: rakstnieki, dramaturgi, mākslinieki, fotogrāfi, utml. radītu kaut ko tāpat vien – sava prieka pēc un piedāvātu to digitālās bibliotēkas lasītājiem.
Ārvalstu mākslinieki ik pa laikam saņemas uz šādu jauku žestu un noteikti ieguvēji ir arī viņi paši. Pēc tam, kad miljoni ir sapelnīti, uz žurnālu vākiem pabūts un slava iegūta, tad var atļauties arī kaut ko dvēselei – sev un citiem par prieku. Piemēram, slavenā kanādiešu dziedātāja Alanis Morissette ir aranžējusi dziesmu “My Humps” speciāli un ekskluzīvi YouTube un saskaņā ar YouTube statistiku šis video jau apskatīts 12.5 milj. reižu, kas noteikti ir lieliska reklāma arī pārējiem (komerciālajiem) Alanis Morissette sacerējumiem. Un viņa noteikti nav vienīgā, kas saņēmusies uz šādu radošo labdarību.
Cerams, ka arī digitālā bibliotēka ar laiku varētu veidoties kā tribīne gan populāriem, gan tikai sevi piesakošiem, jaunajiem Latvijas autoriem.

Kā digitālā bibliotēka uzlaboja manu nedēļas nogali

Artūrs Žogla (LNB Digitālās bibliotēkas darba grupa):

Digitālā bibliotēka reizēm tiek uztverts kā izklaidējošs, reizēm kā izglītības, reizēm kā tikai šaurai pētnieku-vēsturnieku grupiņai paredzēts resurss, bet ļoti reti kā mūsdienīgs instruments un ikdienas dzīves uzlabotājs. Tad, lūk, varu droši apgalvot, ka mana iepriekšējā nedēļas nogale nebūtu ne uz pusi tik veiksmīgi izdevusies, ja ne digitālā bibliotēka.

Viss sākās ar to, ka nolēmu nedēļas nogali pavadīt aktīvi piedaloties vienā sportiskā pasākumā Kuldīgas apkaimes mežos, meklējot tur izvietotos kontrolpunktus. Jau labu laiku pirms pasākuma, visiem potenciālajiem dalībniekiem tika izziņots, ka būs pieejamas vajadzīgā apvidus 1:30 000 mēroga ortofoto kartes (kartogrāfijas nespeciālistiem: no kosmosa fotogrāfētas kartes ar mērogu – 1 cm kartē = 300 m dabā). Dalībniekiem bija atļauts ņemt līdzi arī pašiem savas kartes, ja vien viņiem tādas atrastos, tāpēc jau laicīgi izmēģināju laimi un pameklēju internetā minētā rajona kartes. Un pēc ilgākiem meklējumiem, atradās ar: Padomju armijas militārā karte mērogā 1:50 000.

karte50k.jpg

Mērogs 1 : 50 000 (1 cm kartē = 500 m dabā) kājāmgājējam ir diezgan rupjš, jo pat ātri ejot, paiet ~5 minūtes, lai kartē pārvietotos tikai par 1 cm. Protams, pasākuma organizētāju piesolītais kartes mērogs 1:30 000 bija piemērotāks, bet tik un tā – ne labākais iespējamais. Un tad nolēmu izmantot Digitālās bibliotēkas iespējas.

Turpināt lasīšanu “Kā digitālā bibliotēka uzlaboja manu nedēļas nogali”

Lasīšana 2.0

Ja analogās bibliotēkas parasti tiek saistītas ar grāmatām, tad digitālās bibliotēkas bieži vien veidojas tieši kā attēlu krātuves. Tomēr digitālās bibliotēkas ir paredzētas arī tekstuālu materiālu uzglabāšanai. Digitālā vidē varētu būt pieejamas gan avīzes, gan grāmatas, bukleti, koncertu programmas, vēstules, dokumenti, utt. Kā izmantot digitālās vides priekšrocības tieši tekstuālu materiālu publicēšanai? Kā grāmatas nākotnē lasīs lasītāji, ja tās būs pieejamas digitālajā bibliotēkā?

Turpināt lasīšanu “Lasīšana 2.0”

Lasītāju veidota digitālā bibliotēka

Lai arī plānots, ka digitālās bibliotēkas bāzi pamatā veidos tā sauktās atmiņas institūcijas: bibliotēkas, muzeji un arhīvi, izskatām iespēju digitālās bibliotēkas satura veidošanā iesaistīt arī tās lietotājus. Galu galā, tieši uz lietotāju pievienotajiem materiāliem balstās tādi mega-resursi kā Wikipedia un YouTube.

Staburags 

 

Turpināt lasīšanu “Lasītāju veidota digitālā bibliotēka”

Formāti

Kas ir Digitālā bibliotēka? “Liela elektronisko grāmatu un bildīšu krātuve”, tā atbildēs lielākā daļa potenciālo digitālās bibliotēkas lietotāju, bet patiesībā digitālajā bibliotēkā ir paredzēts saglabāt visdažādāko formātu un pielietojumu datnes. LNB digitālajās kolekcijās jau tagad var apskatīt attēlus, kartes, avīzes… paklausīties audio ierakstus un pat paskatīties video. Bet nākotnē tam visam varētu pievienoties 3D-objekti, hologrammas un, kas zin, ar laiku – arī smaržu un garšu fiksējošas datnes. Kā to visu pierakstīt? Kādos formātos saglabāt? Turpināt lasīšanu “Formāti”

Digitālās grāmatas… par maksu?

“Ko es gribētu lasīt digitālajā bibliotēkā? Jaunākās grāmatas, protams! Nu ja ne gluži pašas jaunākās, tad bērnībā lasītās vai gadiņus 5-10 vecās noteikti.” Domāju, ka man piekritīs daudzi potenciālie digitālās bibliotēkas apmeklētāji. Interesantas ir ne tikai vēsturiskās vērtības, bet arī aktuālā infomācija, daiļliteratūra, nesen izdotie žurnāli un avīzes. Vai tuvākajā nākotnē būs iespēja atvērt interneta lapu un jau pēc pāris klikšķiem lasīt Laimas Muktupāvelas, Zigmunda Skujiņa vai Ojāra Vācieša darbus? Vai būs iespēja pašķirtīt pagājušā mēneša “Ilustrēto zinātni” vai “Santu”?

Turpināt lasīšanu “Digitālās grāmatas… par maksu?”