Vai 1900. bija īsais vai garais gads?

Ir tāda vispārzināma formula, pēc kuras aprēķina, vai konkrētais gads ir garais vai īsais gads. Respektīvi, ir vai nav konkrētajā gadā 29. februāris.

Saskaņā ar šo formulu, katrs ceturtais gads ir garais. Izņēmumi ir gaduskaitļi, kas dalās ar 100, kas ir īsie gadi. Visbeidzot, gaduskaitļi, kas dalās ar 400, tomēr ir garie gadi.

Tādejādi, piemēram, 1980., 1996. un 2000. bija garie gadi, bet 1900. un 2100. sanāk īsie gadi.

Taču, apskatot vēsturiskos laikrakstus, mūs sagaida neliels pārsteigums. Latvijā, kādā 1900. gada otrdienā iznāca laikraksti, kas bija datēti ar… 29. februāri.

Libausche Zeitung (29.02.1900.)

lib_zeitung_19000229

Düna Zeitung (29.02.1900.)

dun_zeitung_19000229

Bet kāds gan 29. februāris, ja 1900. gads pēc formulas ir īsais gads? Varbūt laikrakstu izdevējiem gadījusies kāda kolektīvā neuzmanības kļūda? Taču, apskatot, 1900. gadā izdotos kalendārus, var secināt, ka arī saskaņā ar tiem – 1900. gada februārī bija 29 dienas.

Saimnieču un Zelteņu kalendārs 1900

kalendars_1900

Un viss āķis tajā, ka Latvijas (toreizējās Krievijas) teritorijā pārēja no Jūlija uz Gregora kalendāriem notika tikai 1918. gadā, kad stājās spēkā arī precizētā garo gadu aprēķināšanas formula, saskaņā ar kuru 1900. gadam būtu vajadzējis būt īsajam gadam. Ar atpakaļejošu datumu nekādas izmaiņas 1900. gada februāra dienu skaitā, protams, netika izdarītas un tāpēc Latvijas teritorijā 1900. gads bija garais gads.

Advertisements

periodika.lv tagad publiski pieejami arī 1942. gada laikraksti

Līdz ar jauno, 2013. gadu ir iespējams pārskatīt autortiesību statusus vēsturiskajiem izdevumiem un tā, periodika.lv tagad publiski pieejami arī visi 1942. gada laikraksti.

Latvijas vēsturē tas ir Otrā pasaules kara laiks, vācu okupācijas gads, periods, kad Latvija bija daļa no Ostlandes teritorijas. Līdz ar to, vairāki no tagad pieejamajiem laikrakstiem ir vācu valodā, tomēr liela daļa – arī latviski.

"Laikmets", Nr. 46, 13.11.1942.
“Laikmets”, Nr. 46, 13.11.1942.

No vienas puses, viena gada izdevumi, varbūt nešķiet pārāk daudz, taču, no otras puses, tie ir vairāki desmiti laikrakstu un vairāk nekā 100 000 rakstu.

Lasiet un izglītojieties!

Periodikas digitalizēšana LNB

Šajās dienās LNB noslēdzas 3 gadu darbs pie jaunās portāla www.periodika.lv versijas. Jaunais periodikas portāls, viennozīmīgi, kļuvis par līdz šim apjomīgāko LNB digitalizācijas projektu. Projekta gaitā ar materiālu atlasi, skenēšanu, pēcapstrādi un portāla izveidi bijuši nodarbināti gandrīz 100 cilvēku: gan pašā LNB, gan piesaistītajās partner-organizācijās.

Līdz jūnija beigām/jūlija sākumam noslēgsies visu digitalizēto materiālu imports jaunajā portālā un tad tajā būs pieejami ~1 000 laikrakstu pilni komplekti un ~7 000 grāmatas.

Lai arī tradicionāli bibliotēkas lasītājiem asociējas ar grāmatām, nacionālo bibliotēku digitalizācijas projektu pamatmērķis un vienlaikus arī izaicinājums ir tieši periodisko izdevumu: avīžu un žurnālu digitalizācija. Šajā rakstā iepazīstināsim ar to, kā notiek laikrakstu digitalizācija LNB.

Visu periodisko izdevumu digitalizāciju var sadalīt četros soļos:

  1. Izdevumu atlase
  2. Skenēšana
  3. Segmentēšana
  4. Portāla izstrāde un izdevumu imports

Continue reading “Periodikas digitalizēšana LNB”

Kā veidot digitalizēto tekstu saskarni?

Nu jau kādu laiku mūsu blogā ir izvietota aptauja par projekta Periodika.lv novērtējumu. 10-baļļu skalā nu jau ir saņemti visi iespējamie vērtējumi no 1 līdz 10 un lai arī mums liels prieks, ka lielākā daļa vērtējumu ir 8 un vairāk, tomēr labi apzināmies, ka projektam ir arī savi trūkumi, kuru dēļ varētu saņemt arī zemāku vērtējumu.

Viens no trūkumiem, ko paši apzināmies, ir meklēšanas mehānisma “ātrdarbība”, ko noteikti varētu uzlabot, bet kādus trūkumus jūs esat novērojuši, meklējot informāciju Periodika.lv lapā? Varbūt ir kāda papildus funkcionalitāte, kas jums noteikti noderētu?

Tuvākajos gados LNB plāno digitalizēt vairāk kā 1 milj. grāmatu lappušu un vairāk kā 2 milj. avīžu lappušu. Līdz ar to lasītājiem digitālā formā pieejamo tekstu apjoms pieaugs 10-kārtīgi. Ņemot vērā gan materiālu apjomu, gan daudzveidību vajadzēs izstrādāt īpašu saskarni digitalizēto tekstu arhīvam. Šobrīd esam izpētes fāzē, noskaidrojot labo praksi lielapjoma teksta arhīvu veidošanā, formātu izvēlē, saskarņu veidošanā. Tā kā galamērķis ir radīt lasītājiem ērtāko iespējamo rīku darbam ar liela apjoma tekstu arhīvu, tad mūs ļoti interesē lasītāju vēlmes.

Pagaidām lielākie digitalizēto tekstu arhīvi internetā (tādi, kuru apjoms ir mērāms vismaz miljonos lappušu) ir:

Lai arī katrs ir pa savam labs, tomēr neviens nav arī perfekts. Piemēram, varētu vēlēties izsmalcinātu tekstu komentēšanas iespēju, iezīmējot daļu no teksta un pievienojot tam savu komentāru. Šādu iespēju varētu izmantot gan skolu, augstskolu pasniedzēji, komentējot mācību literatūras saturu, gan vēstures pētnieki, skaidrojot mūsdienu lasītājiem vēsturisku tekstu interpretācijas, utml.

Bet kādas ir jūsu domas, ieteikumi, komentāri?

Uzdod jautājumu par digitālo bibliotēku!

Digitālās bibliotēkas blogā šad tad uzrakstām par tēmām, kas konkrētajā brīdī šķiet aktuālas un interesantas, bet kādi jautājumi interesē mūsu lasītājus, kolēģus, IT ekspertus?

Piedāvājam uzdot jautājumus par Latvijas Nacionālo digitālo bibliotēku: par stratēģiju, projektiem, saturu, tehniskām niansēm, formātiem, ikdienas darbu, juridiskiem apsvērumiem un citām tēmām!

Jautājumi un atbildes šeit – komentāros.

Latviešu literatūras zelta klasika internetā

SIA “Tilde” portālā www.letonika.lv uzsākusi latviešu literatūras zelta fondu publicēšanu. Šobrīd jau pieejami tādu autoru kā R. Blaumaņa, brāļu Kaudzīšu, Raiņa un citu Latvijas rakstnieku un dramaturgu darbi. Portālā pārstāvēti 16 latviešu klasiķi, bet “Tilde” solās darbu turpināt un iekļaut arvien jaunu daiļliteratūru.

Latviešu literatūras darbi

Arī Latvijas Nacionālā bibliotēka nākamajos gados plāno digitalizēt vairākus miljonus avīžu un grāmatu lappušu, vairāk gan koncentrējoties uz zinātnisko, populārzinātnisko un kultūras literatūru nekā uz daiļliteratūru.

Vairāk par LNB nākotnes plāniem digitālās bibliotēkas veidošanā var lasīt šeit: