Audio digitalizācija LNB I

Lai arī digitālās bibliotēkas parasti asociējas ar ieskenētām grāmatām vai attēliem, patiesībā šis termins ir daudz plašāks un digitālajās bibliotēkās tiek iekļauti arī digitalizēti audio ieraksti. LNB Fonotēkas nodaļā glabājas ap 25 000 dažādu šellaka un vinila plašu gan no Latvijas, gan ārvalstu mūzikas zelta fondiem. Nākotnē plānots digitalizēt vismaz 1500 plašu, digitalizējot tieši Latvijas mūzikas krājumus.

Līdz nesenai pagātnei plašu digitalizēšana notika izmantojot tradicionālās – “adatas iekārtas”, taču pagājušā gada rudenī LNB savā īpašumā ieguva Japānā ražotu plašu digitalizēšanas lāzeriekārtu ELP Laser Turntable, kur adatu aizstājis plati daudz saudzējošākais lāzera stars.

ELP Laser Turntable

Lāzera stara izmantošanai digitalizēšanas procesā ir būtiskas priekšrocības, piemēram, tas spēj piekļūt tādām plates celiņa daļām, kuras adata, savu fizisko ierobežojumu dēļ, nekad neskar. Līdz ar to iegūtais skanējums var būt vēl dziļāks un melodiski bagātāks nekā atskaņojot to tradicionāli.

Tāpat, lāzera stars, atšķirībā no adatas neķeras plates celiņu skrāpējumos, nepārlec un nerada skaņas kropļojumus plates nolietojuma vai bojājumu dēļ.

Piedāvājam salīdzinājumam noklausīties Jāzepa Vītola “Mirdzas dziesmas” digitalizēšanas laikā iegūtos rezultātus un atfiltrēto trokšņu paraugus.

1. Rezultāts, ko iegūst digitalizējot plati ar tradicionālo (adatas) iekārtu.

2. Rezultāts, digitalizējot plati ar Laser Turntable iekārtu (bez programmātiskas pēcapstrādes).

3. Rezultāts, digitalizējot plati ar Laser Turntable iekārtu (ar programmātisku pēcapstrādi).

4. Trokšņi, ko atfiltrē DeScratch filtrs.

5. Trokšņi, ko atfiltrē DeCrackle filtrs.

6. Trokšņi, ko atfiltrē DeNoise filtrs. Ieklausoties var dzirdēt, ka šis filtrs paķer līdzi arī daļu no paša audio ieraksta, tāpēc DeNoise filtrs praktiski netiek lietots.

LNB audio digitalizētāji cīnās ar vēl kādu izaicinājumu – plašu centrēšanas problēmu. Izrādās daudzām platēm caurumiņš plates novietošanai uz atskaņotāja neatrodas precīzi plates centrā, līdz ar to rodas “peldošs” skanējums, it īpaši atskaņojot ārējo celiņu ierakstus. Sadarbojoties augstāk minētās lāzeriekārtas izstrādātājiem un LNB speciālistiem, japāņi speciāli LNB ir izveidojuši iekārtu, kas kompensē slikti centrētas plates neregulāro kustību. Šobrīd LNB notiek eksperimenti ar plašu centrēšanas iekārtu un iespējams jau drīzumā varēsim šeit nodemonstrēt dažus paraugus arī par centrētu plašu skanējumu.

Tuvākajā laikā plānojam sagatavot arī nelielu reportāžu no audio digitalizēšanas nodaļas, lai pastāstītu (un parādītu), kā LNB notiek plašu digitalizācija. Sekojiet līdz!

Europeana.eu atjaunojusi darbību

Pēc negaidīti lielās lietotāju intereses, atklājot Eiropas digitālās bibliotēkas portālu europeana.eu šī gada novembrī un gandrīz momentānās lapas slēgšanas, europeana.eu nu jau kādu laiku atkal strādā.

Interesanti, ka oficiālais europeana.eu “nobrukšanas” iemesls esot desmitiem tūkstošu vienlaicīgu pieprasījumu, meklēt “Monu Lisu”. Acīmredzot, daudzu interneta lietotāju acīs Mona Lisa ir Eiropas kultūras kvintesence un pirmais atslēgvārds, kas nāk prātā, ieraugot tukšu meklēšanas lauku. Tomēr portālā ir iespējams piekļūt praktiski jebkura Eiropas reģiona un laikmeta kultūrvēsturiski nozīmīgākajiem resursiem. Galu galā, līdz 2010. gadam portālā paredzēts apkopot saites uz 6 miljoniem objektu.

Europeana portāls

Latvijas Nacionālā bibliotēka, starp citu, Eiropas digitālajā bibliotēkā šobrīd piedalās ar savu Dziesmu svētku kolekciju, par ko var pārliecināties, ievadot europeana.eu meklētājā atslēgvārdus “dziesmu svētki”.

Kā digitālā bibliotēka plāno tērēt Eiropas naudu (II daļa)

Kādu laiciņu atpakaļ jau rakstīju par Digitālās bibliotēkas plāniem attiecībā uz ES naudas piesaisti ERAF projektu ietvaros. Pirmais no šiem projektiem būs veltīts masveida digitalizācijas darbiem, bet otrajā projektā plānojam veikt dažādus digitālās bibliotēkas sistēmu uzlabojumus.

ERAF

Šajā ierakstā – mūsu plāni projektā “Digitālās bibliotēkas pakalpojumu attīstība”.

Turpināt lasīšanu “Kā digitālā bibliotēka plāno tērēt Eiropas naudu (II daļa)”

Kā digitālā bibliotēka plāno tērēt Eiropas naudu (I daļa)

Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) ir viena no iestādēm, kas ir aicināta pieteikties ERAF aktivitātes “Publiskās pārvaldes elektronisko pakalpojumu un informācijas sistēmu attīstība” apakšaktivitātes “Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība” projektiem un līdz ar to pretendēt uz Eiropas naudu.

ERAF

Visi oficiālie dokumenti ir atrodami šajā E-ministrijas mājas lapas vietnē.

Digitālajai bibliotēkai ERAF aktivitāšu sarakstā ir atvēlēti veseli 2 ieraksti:

  • Digitālās bibliotēkas izveide – 2. kārta
  • Digitālās bibliotēkas pakalpojumu attīstība

Kas slēpjas aiz šiem nosaukumiem un ko abu projektu ietvaros plāno paveikt LNB?

Turpināt lasīšanu “Kā digitālā bibliotēka plāno tērēt Eiropas naudu (I daļa)”

Vai Tu lasītu grāmatas internetā?

Jautājums, kas ik pa laikam pārņem Digitālās bibliotēkas veidotāju prātus: “Vai vispār un cik lielos apjomos vajadzētu digitalizēt grāmatas?

Delfos, tvnet-os un citos portālos grāmatu digitalizēšana vienmēr tiek piedāvāta kā alternatīva LNB jaunās ēkas celtniecībai. Parasti šāds viedoklis gan ir balstīts emocijās nevis vēsu prātu izvērtētā situācijā.

No tehniskā viedokļa tiešām nav nekādu būtisku šķēršļu grāmatu digitalizēšanai. Ir speciāla tehnika tieši grāmatu skenēšanai, ir uzņēmumi, kas specializējas masveida skenēšanas pakalpojumu sniegšanā, ir programmatūra un formāti, kas ļauj digitalizētās grāmatas gan OCR-ot, gan saglabāt ērti apstrādājamos veidos. Grāmatas ceļš no bibliotēkas plaukta līdz PDF datnei datu centra serverī ir paveicams ātri un bez problēmām. Grāmatu skenēšana

Toties šaubas rodas par tālāko – digitalizēto grāmatu reālo pielietojumu. Šai brīdī sarīkosim nelielu aptauju un esiet maksimāli godīgi! :)

Ja man pašam būtu jāatbild, tad esmu izlasījis precīzi vienu daiļliteratūras grāmatu PDF formātā. Grāmata pagadījās pietiekami interesanta, tāpēc neilgi pēc lasīšanas uzsākšanas vairs neapzinājos, ka lasu grāmatas tekstu no laptopa monitora. Teiksim tā, grāmatas sižets izrādījās saistošāks par datu nesēju.

Par spīti tam, man arī neradās atkarība no PDFu lasīšanas un tā arī vairs nevienu grāmatu, skatoties savā datora monitorā, neesmu izlasījis. Fragmentus jā, bet tā ka veselu grāmatu – kaut kā nav sanācis.

Un tāpēc arī šaubas par grāmatu digitalizēšanas lietderību, jo “digitalizēsim visas grāmatas!” var izrādīties tik vien kā skaists sauklis, bet vējā izmests laiks un nauda. Padalieties savos iespaidos! Vai jūs lasītu digitālās bibliotēkas portālā pieejamas grāmatas? Kādiem vajadzētu būt digitālo grāmatu parametriem (formāts, funkcionalitāte, utml.), lai jums būtu vēlēšanās lasīt grāmatas elektorniskā formātā? Nu un protams visam fonā atcerieties mazo vārdiņu… autortiesības.

Vecajai drukai – jauna elpa

Iespējams kāda mūsu lasītāja vecmāmiņas grāmatu plauktā vēl atrodamas vecas grāmatas, apdzeltējušām lapām, kas sarakstītas dīvainām rakstu zīmēm. Pie tam, atbildot uz jautājumu “kas tā par valodu?”, vecmāmiņa apgalvo, ka grāmata sarakstīta latviski. Ļoti iespējams jūsu vecmāmiņas īpašumā ir vecās rakstības (gotikas, fraktūras – kā nu kurā avotā pieņemts saukt) teksti. Piemēram, K. Herdera 1795. gadā izdotā “Ta pirma pawaru grahmata“:

Lai arī varbūt sākumā grūti pierast pie dīvainajām burtu formām, tomēr mazliet piešaujoties, tekstus var lasīt samērā raiti.

Šis , piemēram, ir burts “s”, bet šis  ir “ņ”.

Pāreja no vecās drukas uz jauno Latvijā notika diezgan ilgā laika periodā 20. gs. 20.-30. gados. Pie tam dažādi izdevumi tika galā ar jaunās drukas ieviešanu dažādos tempos. Piemēram, žurnāls “Ekonomists” jau 1923. gadā tika drukāts pilnībā jaunajā drukā:

kamēr laikraksts “Jaunākās ziņas” vēl 1930. gadā bija acīmredzamā pārejas procesā un tika iespiests joprojām dominējoši vecajā drukā:

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) krājumos ir liels daudzums dažādu materiālu vecajā drukā: gan grāmatas, gan laikraksti un žurnāli. Daļa no vecās drukas materiāliem ir arī digitalizēti un pieejami Digitālajā bibliotēkā, taču tie nav apstrādāti tik detalizēti kā, piemēram, jaunās drukas avīzes, kas pieejamas atpazītā, segmentētā un meklējamā formātā “Periodikas” projekta lapā.

Tomēr LNB plāno rūpīgāk pievērsties arī vecās drukas materiālu apstrādei un tālāk – neliels apraksts par to, kā plānots apstrādāt gotikas tekstus un kādi iespējamie izaicinājumi sagaidāmi darba procesā.

Turpināt lasīšanu “Vecajai drukai – jauna elpa”

Labie paraugi

Veidojot digitālo bibliotēku un plānojot digitālās bibliotēkas portālu, jādomā kā labāk organizēt un kārtot informāciju tā, lai lietotājs viegli orientētos arī simtiem tūkstošu un miljonos mērāmā digitālo objektu krātuvē.

Viens no vienkāršākajiem veidiem ir skatīties uz labajiem paraugiem citur, kur jau risināta liela daudzuma objektu organizēšana, sistematizēšana un kārtošana… Viens tāds resurss varētu būt, piemēram, interneta veikals Amazon.com, bet tas noteikti nav vienīgais labais paraugs.

Ja savos interneta klejojumos esat sastapušies ar kādu interesantu risinājumu lielapjoma datu organizēšanā, tad padalieties ar mums! Var padalīties arī ar labajiem paraugiem informācijas noformēšanā! Vienkāršākajā gadījumā pietiks ar saiti, bet radošāka noskaņojuma gadījumā – uzrakstiet arī pāris vārdos (teikumos), kas tieši jums patīk sevis minētājā lapā.

Google Knol un kvalitātes kontrole

Nu jau diezgan pasen Google solīja laist klajā savu alternatīvo versiju Wikipedia enciklopēdijai – Knol. Protams, ka vēl vienu wiki tipa enciklopēdiju nebūtu jēga taisīt, tāpēc Google savu enciklopēdiju nolēma veidot ar īpašu piesitienu – bija plānots, ka Knol šķirkļus rakstīs nozares profesionāļi. Piemēram, Knol ierakstu par “smadzenēm” rakstītu profesionāls neirologs nevis anonīms interneta lietotājs, kurš kaut ko kaut kur būtu izlasījis un, mazliet piefantazējot, saviem vārdiem pārrakstījis kā enciklopēdijas šķirkli.

Šonedēļ Google beidzot ir publiskojusi Knol (http://knol.google.com) un var pārliecināties, ka katram ierakstam tiešām ir apskatāms autors, kas šķiet tiešām ir nozares profesionālis. Tomēr izrādās Knol nav tik slēgta enciklopēdija, kā pēc pirmajiem reklāmrakstiem varēja sagaidīt…

Turpināt lasīšanu “Google Knol un kvalitātes kontrole”

Toponīmi

LNB briest sadarbība ar Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūru (LĢIA), kuras ietvaros plānots saņemt no LĢIA Latvijas toponīmu informāciju. Toponīmi, tā vienkāršoti izsakoties, ir dažādu ģeogrāfisko objektu nosaukumi. LĢIA datu bāzē toponīmi ir piesaistīti arī ģeogrāfiskajām koordinātēm, kas būtu noderīgi digitālajā bibliotēkā, lai, piemēram, attēlus, kuros redzamas konkrētas ģeogrāfiskās vietas, varētu piesaistīt Latvijas kartēm. Daudzi toponīmi ir papildināti arī ar vēsturiskajiem un alternatīvajiem nosaukumiem (“Ventspils”, “Windau”, utml.), kas ir īpaši izdevīgi bibliotēkām, kuras pamatā strādā tieši ar vēsturisku informāciju.

Zemāk viens toponīma ieraksta piemērs (vietas nosaukums / tips / pagasts / rajons / X / Y):

Rūpjupe / ūdenstece / Kabiles pagasts / Kuldīgas rajons / 6315773,557 / 392453,618

Attēlu piesaisti kartēm jau var veikt tādu projektu ietvaros kā piemēram Panoramio, kas ir veidots uz Google Maps pamata un koncentrēts uz lietotāju pievienotiem attēliem. Zemāk, piemēram, apskatāmi Cēsīm piesaistītie attēli.

Digitālās bibliotēkas gadījumā uzsvars protams būtu uz kultūrvēsturiskiem materiāliem: attēliem, grāmatām (kurās aprakstīta konkrēta vieta), periodiku (konkrētā vietā izdoti žurnāli), utml.