Par digitālo kolekciju “Zudusī Latvija”

Latvijas bibliotēkās pirmās digitalizācijas aktivitātes 2000. gadu sākumā bija samērā individuālas. Katra iestāde rūpējās tieši par sava satura atspoguļošanu. Bija atsevišķi mēģinājumi veidot starpinstitūciju digitālās kolekcijas, bet reti kad tur bija pārstāvētas vairāk par divām kultūras atmiņas iestādēm. Latvijas Nacionālajai bibliotēkai (LNB) bija sadarbības pieredze vien ar Liepājas Centrālo zinātnisko bibliotēku, digitalizējot laikrakstu “Kurzemes Vārds” un ar Latvijas Nacionālo arhīvu, veidojot personu portretu digitālo kolekciju. 2007. gadā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tika pieņemts lēmums veidot jaunu digitālo kolekciju, kuras tapšanā varētu iesaistīties kultūras iestādes un privātkolekcionāri no visas Latvijas. Par kolekcijas tematiku tika izvēlēti attēli par Latvijas zudušajām vērtībām, kas laika gaitā vai nu gājušas bojā vai būtiski mainījušas savu izskatu, kā klasisku piemēru minot Staburagu, kuru jaunāko paaudžu pārstāvjiem ir bijusi iespēja skatīt vairs tikai attēlos.

Digitālajai kolekcijai tika dots pagaidu, darba apzīmējums “Zudusī Latvija”, pieņemot, ka līdz atvēršanas brīdim būs izdomāts jau oficiālais gala nosaukums. Taču līdz kolekcijas publiskajai atklāšanai 2011. gadā projekta partneru vidū darba apzīmējums bija jau tik ļoti iegājies, ka tāds ir palicis līdz šai dienai.

Desmit gadus pēc kolekcijas idejas tapšanas – 2017. gada decembrī Zudušās Latvijas satura veidošanā bija iesaistījušās 37 bibliotēkas, 19 muzeji, 18 kultūras mantojuma iestādes, 6 skolas un 440 privātpersonas. Kolekcijā nupat ir ievadīts 40 000-ais objekts, kuru iesniedzis viens no aktīvākajiem attēlu privātkolekcionāriem – Jānis Prauliņš (iesniegti >2 700 attēli).

Digitālajā kolekcijā “Zudusī Latvija” ievietotais 40 000-ais attēls. Ievietojis: Jānis Prauliņš

Laika gaitā mainījies uzstādījums digitālajā kolekcijā iekļaut attēlus tikai par “zudušiem” objektiem. Patiesībā, šāds ierobežojums nebija spēkā jau kolekcijas atklāšanas brīdī, kad kolekcijā bija ievietoti vismaz 3 000 mūsdienu attēli ar Latvijas kultūrvēsturiski nozīmīgām ēkām, kas turklāt vēl bija tapuši jau ar digitālo fotoaparātu. Un pirmais kolekcijā ievietotais attēls bija tieši tāds – ar digitālo fotoaparātu 2009. gadā uzņemts, kādas Latvijā kultūrvēsturiski nozīmīgas ēkas foto. Vai varat atšifrēt, kas ir šī ēka?

Picture_079
Pirmais Zudušajā Latvijā ievietotais attēls. Vai varat atšifrēt, kas ir šī ēka?

Šobrīd Zudusī Latvija, faktiski, ir uzskatāma par visaptverošu novadpētniecības attēlu datubāzi, kaut gan priekšroka joprojām tiek dota tieši vēsturiskajiem (oriģināli – analogajiem) attēliem.

Attēlu ievietošanas process

Zudušajai Latvijai ir divas darba vides. Viena – kolekcijas redaktoriem, otra – publiskajiem lietotājiem. Kolekcijas redaktori un īpaši reģistrēti lietotāji (pamatā – LNB darbinieki) attēlus pievieno redaktora darba vidē ar detalizētām attēlu aprakstīšanas iespējām. Publiskajiem lietotājiem, savukārt, ir pieejama vienkāršota attēlu augšupielādes forma, kur par katru attēlu jāaizpilda minimāls datu lauku komplekts un ir iespēja norādīt arī attēlā redzamo vietu koordinātes Google Maps rīkā. Raksta tapšanas brīdī nedaudz vairāk kā ceturto daļu visu Zudušās Latvijas attēlu jeb ~11 000 foto ir pievienojuši tieši publiskie lietotāji.

Par obligāti aizpildāmiem datu laukiem šobrīd tiek uzskatīti: Attēla nosaukums, Attēla radīšanas datums (kas var tikt norādīts arī tikai aptuveni), Attēla īpašnieks un Attēla radīšanas vieta. Par pēdējo gan jāatzīst – ne vienmēr vieta ir precīzi zināma, tāpēc mēs ik pa laikam saņemam attēlus, kuriem piezīmēs norādīts, piemēram: “Vietu nezinu, tāpēc rakstu – Valmiera”.

Pēc attēlu ievietošanas, tie automātiski netiek publicēti, bet gan iziet moderācijas procesu, kur tos pārskata un labo/papildina kolekcijas redaktori. Redaktori, apstrādājot katru attēlu, veic sekojošus labojumus:

  • Labo gramatikas/pareizrakstības kļūdas. Ne ar profesionālu korektoru piegājienu, bet acīmredzamās kļūdas tomēr tiek salabotas.
  • Vienādo attēlu nosaukumus. Tieši attēlu nosaukumos var novērot visplašākās lietotāju radošās izpausmes. Tai pat laikā ir jānodrošina meklēšanas konsekvence, tāpēc attēla nosaukumu “Skaistas meitenes sauļojas upes krastā” kolekcijas redaktori aizstās ar daudz sausāko “Neatpazītu sieviešu portrets” vai labākajā gadījumā – “Neatpazītu sieviešu portrets atpūtas brīdī”. Šī iemesla dēļ daudzu privātkolekcionāru humors paliek zināms vien Zudušās Latvijas redaktoriem.
  • Pievieno attēla tēmas (bibliotekārajā terminoloģijā – priekšmetus). Tēmas redaktori izvēlas no kontrolētas vārdnīcas, arī tā nodrošinot konsekventu attēlu pārlūkošanu, ļaujot atrast visus attēlus, kur redzami, piemēram, kamīni. Pat tad, ja šis vārds nav parādījies attēla nosaukumā vai aprakstā.
  • Pievieno attēlu anotācijas. Attēla anotāciju var būt uzrakstījis jau pats attēla ievietotājs, taču redaktori, sevišķi – kultūrvēsturiski nozīmīgajiem objektiem attēla anotāciju papildina ar anotāciju no cita, jau gatava šī paša objekta apraksta.
  • Pārbauda attēla atbilstību kolekcijas mērķim. Uz digitālo kolekciju “Zudusī Latvija” ir attiecināmi kultūrvēsturiski nozīmīgi, ar Latviju saistīti attēli. Jo vēsturiskāki – jo labāk. Primāri: vietu, ēku, un dabas objektu attēli, taču tiek akceptēti arī vēsturiski portreti. Izņēmuma gadījumos tiek akceptēti arī pēc 2000. gada tapuši attēli, ja tajos, piemēram, redzama mūsdienās jau nojaukta ēka vai kultūrvēsturiski nozīmīgs objekts, par kuru kolekcijā jau ir vēsturiskie attēli. Tāpat redaktors novērtē arī pašu digitālo attēlu un tā kvalitāti. Viena no tipiskām kļūdām, ko redaktoriem nākas labot, ir attēlu apgriešana līdz attēla malām, jo reizēm tiek iesūtīti A4 formāta attēli, kur pati bilde aizņem vien klasiskos 10×15 cm un pārējā daļa ir tukšs, balts laukums.

Un tā – katram attēlam!

Var, protams, šo procesu vienkāršot un padarīt vairāk uz kvantitāti orientētu, piemēram, ļaujot augšupielādēt veselu mapi ar attēliem uzreiz, taču arī kvalitātes uzturēšana ir svarīga. Savulaik Eiropas digitālā kolekcija Europeana izvirzīja par mērķi līdz 2015. gadam sasniegt 33 miljonu objektu robežu. Tas arī vajadzīgajā termiņā tika izdarīts, taču nācās secināt, ka par daudziem objektiem vienīgā ievadītā informācija bija Nosaukumā norādītā vērtība: “Attēls”.

Kvalitātes uzturēšanai ļoti noder arī lietotāju komentāri, kas Zudušās Latvijas gadījumā ir praktiski ar 100% pievienoto vērtību. Ikviens komentārs ir vērsts uz attēlu aprakstu uzlabošanu. Vai nu atpazīta kāda vieta, persona, notikuma datums vai papildināts attēlu apraksts ar kādu jaunu faktu.

Nākotnes plāni

Zudusī Latvija līdz ar periodika.lv ir divas visvairāk izmantotās LNB digitālās kolekcijas, tāpēc to attīstībai arī pievērsta vislielākā uzmanība. Zudušo Latviju nākotnē plānots uzlabot gan funckionāli, gan saturiski. Funkcionālā ziņā būtisks uzlabojums varētu būt iespēja aplūkot attēlus pilnekrāna režīmā ar pietuvināšanas iespējām, jo lai arī ne visos gadījumos, tomēr lielai daļai attēlu ir pieejami augstas izšķirtspējas oriģināli.

Satura ziņā Zudusī Latvija tiek papildināta pastāvīgi. Attēlus turpina pievienot gan LNB, gan publiskie lietotāji. Tomēr varētu sagaidīt ne tikai atsevišķu bilžu, bet arī lielāka apjoma attēlu kolekciju pievienošanu:

  • “Dienas” foto arhīvs. Izdevniecība “Diena” ir nodevusi LNB savu fotonegatīvu arhīvu par laika periodu no 1996. gada ar atļauju tos digitalizēt un publicēt. Aptuveni aplēstais apjoms – 400 000 kadri. No tiem LNB 2018. gadā plāno digitalizēt pirmos ~26 000 kadrus. Liela daļa no tiem varētu būt attiecināmi arī uz Zudušo Latviju.
Makss van der Stūls tiekas ar Alfrēdu Čepāni, Rīgā, 1997. gadā. No “Dienas” fotonegatīvu arhīva.
  • LATINFORM/LETA foto arhīvs. Aptuveni 4 500 kadrus par 1990. gadu pirmo pusi 2018. gadā plāno digitalizēt Latvijas Nacionālais arhīvs.
  • Firmas “Zemesprojekts” aerofotogrāfijas. Latvijas Nacionālais arhīvs 2018. gadā iecerējis digitalizēt arī ~15 000 aerofotogrāfiju negatīvu kadrus par Latvijas teritoriju, ko 1960./1970. gados uzņēma Latvijas Valsts zemes ierīcības firma “Zemesprojekts”. Visticamāk, ne visi šie kadri tiešā veidā atbilst Zudušās Latvijas mērķiem, bet par lielākajām apdzīvotajām vietām gan.
  • Valsts kultūras pieminekļu foto arhīvs. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) 2018. gadā ieplānojusi digitalizēt ~20 000 uz valsts kultūras pieminekļiem attiecināmus fotonegatīvus.

Vēl jau 2018. gadā digitalizēsim arī 5 000 kartes, 2 000 afišas, 18 000 kultūras pieminekļu uzmērījumus un citus attēlus, kas varbūt arī nenonāks Zudušajā Latvijā, taču šaurākā vai plašākā apjomā būs pieejami citās digitālajās kolekcijās.

Advertisements

4 thoughts on “Par digitālo kolekciju “Zudusī Latvija”

  1. Labprāt papildinātu ar jauniem attēliem, taču augšupielādes sistēmas arhaiskuma dēļ to atturēšos darīt nejēdzīgi ilgā laika patēriņa dēļ (tas, ko Flickr var izdarīt dažās minūtēs, Zudušajā Latvijā paņem visu dienu). Ceru kādreiz ieraudzīt sistēmu, kura nesastāvēs teju tikai no manuāli bezjēdzīgām darbībām. Ieteikumi laukiem, kas aizpildāmi pie vairāku attēlu vienlaicīgas augšupielādes, pieņemot, ka vajadzīgā informācija norādīta EXIF vai lietotāja profilā:

    Nosaukums – nolasa no EXIF
    Autors – noklusētā vērtība norādīta profilā
    Radīšanas datums – nolasa no EXIF
    Apraksts – nolasa no EXIF
    Piezīmes – nolasa no EXIF
    Īpašnieks – noklusētā vērtība norādīta profilā
    Vieta (pilsēta/pagasts, novads) – nosaka automātiski pēc objekta koordinātām, izmantojot administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību robežas. Tā kā robežas mainās, tad ik pa laikam (reizi gadā?) tās jāatjauno arī jau augšupielādētajiem attēliem ar koordinātām.
    Objekta koordinātes – nolasa no EXIF
    Attēls – izvēlas attēlus pievienošanai
    Attēls (otras puses) – varētu mēģināt pievienot automātiski, pastāvot faila nosaukuma nosacījumiem, piemēram, ja sakrīt faila nosaukumu sākuma daļa, bet pirmās puses attēlam beigās pievienots “-01”, savukārt otrās puses – “-02”, to aprakstot.
    Vārds, uzvārds/organizācijas nosaukums – noklusētā vērtība norādīta profilā
    Cita informācija – norāda manuāli, ja nepieciešams

    Lietotājam atliek tikai pārbaudīt automātiski aizpildīto informāciju, vajadzības gadījumā to izlabojot, un apstiprināt augšupielādi.
    Arguments, ka tādējādi būtiski palielināsies darba apjoms moderatoriem, kas tā arī būs, īsti neiztur kritiku, jo par nespēju tikt galā ar apjomiem nav jāsoda attēlu pievienotājs, liekot tam truli bakstīt vērtības laukos (ar pārlūka paplašinājumiem formu automātiskai aizpildīšanai visus trūkumus atrisināt nevar). Tā ir iespēja meklēt un rast papildus resursus, jo pamatojums taču būtu…

  2. Vai nav tā, ka Flickr, Instagram, u. tml. var likt dajebkādas bildes, kuras nu lietotājam ir un šajās vietnēs nav noteikta konkrēta attēlu tematika? Un tāpēc tur īpaša attēlu satura moderēšana nav nepieciešama? Jo, redz, Zudušajā Latvijā ir būtisks attēlu saturs un te nav paredzēts, ka lietotāji masveidā liks iekšā visus savus privātos foto arhīvus. Viss tas laiks, kas tiek patērēts attēlu augšupielādei ir iespēja lietotājam divreiz padomāt, vai šis attēls tiešām ir ievietošanas vērts. Un tas nav traucējis vairākiem lietotājiem ievietot tūkstošiem (!) attēlu. Dāvi, konkrēti par taviem 2016. gada foto zinu, ka moderatori ilgi domāja ko un vai vispār kaut ko akceptēt.

    1. Flickr ir tikai kā piemērs lietojamai augšupielādes formai. Tā ir lietotāja atbildība izvēlēties portāla specifikai atbilstošus attēlus. Ja tie ir neatbilstoši, moderatoram tos noraidīt neprasa daudz laika (ja tiek augšupielādēti tikai neatbilstoši attēli, var sazināties vai bloķēt). Arī vietnēm ar ierobežotu un pārvaldītu saturu, kā Wikimedia Commons, ir lietotājam krietni draudzīgākas augšupielādes iespējas.
      “Viss tas laiks, kas tiek patērēts attēlu augšupielādei ir iespēja lietotājam divreiz padomāt, vai šis attēls tiešām ir ievietošanas vērts.” Arguments neiztur kritiku. Var taču atbildēt tieši, ka nevēlaties atvieglot augšupielādes procesu, jo tad jums būs vairāk jāstrādā, jārod risinājumi, kā tikt galā ar lielāku attēlu daudzumu (nepieciešami papildus darbinieki vai satura pārvaldība jānodod arī, piemēram, muzejiem un bibliotēkām, kas atduras pret finansējumu un jau tā zemajām algām bibliotēkās).
      “Konkrēti par taviem 2016. gada foto zinu, ka moderatori ilgi domāja ko un vai vispār kaut ko akceptēt.” Tas tikai liecina, ka nav gana izstrādāti kritēriji attiecībā uz mūsdienu attēliem (vismaz tādi nav publicēti), kas ļautu pieņemt lēmumu ātrāk. Zudušajā Latvijā ir pietiekami daudz mūsdienu attēlu, pēc kuriem iespējams secināt, kāda tipa attēlu pievienošanas atteikšana nebūtu objektīvi pamatojama. Atkarīgs no apjoma – dodot attēlus pa vienam, pievienošanas iespēja ir augstāka nekā iedodot vairākus desmitus vai simtus uzreiz. Vai tas ir objektīvi pret saturu? Nē, protams.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s