Audio digitalizācija LNB I

Lai arī digitālās bibliotēkas parasti asociējas ar ieskenētām grāmatām vai attēliem, patiesībā šis termins ir daudz plašāks un digitālajās bibliotēkās tiek iekļauti arī digitalizēti audio ieraksti. LNB Fonotēkas nodaļā glabājas ap 25 000 dažādu šellaka un vinila plašu gan no Latvijas, gan ārvalstu mūzikas zelta fondiem. Nākotnē plānots digitalizēt vismaz 1500 plašu, digitalizējot tieši Latvijas mūzikas krājumus.

Līdz nesenai pagātnei plašu digitalizēšana notika izmantojot tradicionālās – “adatas iekārtas”, taču pagājušā gada rudenī LNB savā īpašumā ieguva Japānā ražotu plašu digitalizēšanas lāzeriekārtu ELP Laser Turntable, kur adatu aizstājis plati daudz saudzējošākais lāzera stars.

ELP Laser Turntable

Lāzera stara izmantošanai digitalizēšanas procesā ir būtiskas priekšrocības, piemēram, tas spēj piekļūt tādām plates celiņa daļām, kuras adata, savu fizisko ierobežojumu dēļ, nekad neskar. Līdz ar to iegūtais skanējums var būt vēl dziļāks un melodiski bagātāks nekā atskaņojot to tradicionāli.

Tāpat, lāzera stars, atšķirībā no adatas neķeras plates celiņu skrāpējumos, nepārlec un nerada skaņas kropļojumus plates nolietojuma vai bojājumu dēļ.

Piedāvājam salīdzinājumam noklausīties Jāzepa Vītola “Mirdzas dziesmas” digitalizēšanas laikā iegūtos rezultātus un atfiltrēto trokšņu paraugus.

1. Rezultāts, ko iegūst digitalizējot plati ar tradicionālo (adatas) iekārtu.

2. Rezultāts, digitalizējot plati ar Laser Turntable iekārtu (bez programmātiskas pēcapstrādes).

3. Rezultāts, digitalizējot plati ar Laser Turntable iekārtu (ar programmātisku pēcapstrādi).

4. Trokšņi, ko atfiltrē DeScratch filtrs.

5. Trokšņi, ko atfiltrē DeCrackle filtrs.

6. Trokšņi, ko atfiltrē DeNoise filtrs. Ieklausoties var dzirdēt, ka šis filtrs paķer līdzi arī daļu no paša audio ieraksta, tāpēc DeNoise filtrs praktiski netiek lietots.

LNB audio digitalizētāji cīnās ar vēl kādu izaicinājumu – plašu centrēšanas problēmu. Izrādās daudzām platēm caurumiņš plates novietošanai uz atskaņotāja neatrodas precīzi plates centrā, līdz ar to rodas “peldošs” skanējums, it īpaši atskaņojot ārējo celiņu ierakstus. Sadarbojoties augstāk minētās lāzeriekārtas izstrādātājiem un LNB speciālistiem, japāņi speciāli LNB ir izveidojuši iekārtu, kas kompensē slikti centrētas plates neregulāro kustību. Šobrīd LNB notiek eksperimenti ar plašu centrēšanas iekārtu un iespējams jau drīzumā varēsim šeit nodemonstrēt dažus paraugus arī par centrētu plašu skanējumu.

Tuvākajā laikā plānojam sagatavot arī nelielu reportāžu no audio digitalizēšanas nodaļas, lai pastāstītu (un parādītu), kā LNB notiek plašu digitalizācija. Sekojiet līdz!

Advertisements

17 thoughts on “Audio digitalizācija LNB I

  1. Jauki, ka bibliotēkas iet līdzi laikam, taču, kad pirms pāris mēnešiem man bija vēlme uz laiku kādu no šīm digitalizētajām platēm (diskiem) profesionālos nolūks dabūt (aizņemties), saskāros ar nepatīkamu pārsteigumu…
    Par to vairāk var lasīt šeit: http://www.eipi.org/eipiradio/blogs/?p=62 (šī bloga autors tur arī ir atstājis savu komentāru, taču pārējie lasītāji, iespējams, šādu lietu ir palaiduši garām).
    Te gan jāpiebilst, ka, iespējams, pa šiem mēnešiem bibliotēka jau ir paguvusi izdomāt to, kā šo problēmu atrisināt.

  2. Jāni, nu tā būs kā būs ar tiem ierakstiem. Lielākā daļa (ja ne visas) plates tomēr būs aizsargātas ar autortiesībām un pagaidām daudz maz droši var apgalvot tikai to, ka digitalizētās versijas varēs klausīties bibliotēku telpās.

    Varbūt izdosies īstenot kompromisa variantu, ka publiski varēs atskaņot, piemēram, pirmās 30 sekundes no ieraksta, bet, pieļauju, ka daudziem lasītājiem gribēsies vairāk. Padomāsim, ko var darīt lietas labā…

  3. Varbūt daļu naudas jānovirza labākā atpirkšanai no autortiesību autoriem?
    Vēl varētu palobēt, lai mirušu autoru darbi pāriet publiskajā īpašumā. Taču tad būs jācīnās ar organizācijām, kurām ir liela nauda.

  4. Bytec – nav jau nemaz tik daudz to problēmu. Skrāpējumi un nodilums ir tieši tikpat sāpīgs jautājums, kā tas ir CD formātam. Centrēšanas problēmas ir pārsvarā padomju laika platēm – ja paņemsi kādu kaut vai 1975. gada ASV ierakstu, redzēsi, ka nekāda problēma ar to nav. Tas mums tāds vietējais Melodijas jociņš spociņš bija ar tiem centriņiem…

    Viens pluss ir plates siltā skaņa, kas tomēr atšķirās no mūsdienu ierakstiem. Nemāku īsti raksturot precīzi to atšķirību, bet ieraksts izklausās siltāks un ausij patīkamāks.

    Bez tam, ja jau plates būtu tik sliktas, tad tagad neizdotu no jauna daudzas plates, pat mūsdienu ierakstus ir sākuši atkal izdot platēs. Ja ir atbilstoša aparatūra, tad tas ir cits baudījums… ;)

  5. egleskoks:

    Patiešām, mirušo autoru darbi pāriet publiskajā īpašumā, bet tas notiek tikai 70 gadus pēc autora nāves.

    Un vēl, kas attiecas uz skaņu ierakstiem, mums ir jārēķinās ne tikai ar autortiesībām, bet arī ar blakustiesībām, t.i. izpildītāji un producenti. Šīs tiesības ir spēkā 50 gadus pēc pirmā izpildījuma vai publicēšanas.

    Šie tiesību jautājumi nav vienkārši, tāpēc arī skaņu ieraksti, vismaz sākumā, būs pieejami tikai no bibliotēku iekšējā tīkla, bibliotēkā uz vietas.

    Ja paskatāmies citu nacionālo bibliotēku pieredzi, tur ar skaņu ierakstu pieejamību ir tieši tāpat – pieejami tikai uz vietas bibliotēkā.

  6. Tiesību jautājums tomēr ir vienkāršs savā būtībā: nauda, kas nāk no autortiesību īpašuma, ir iekārojams ienākumu avots. Liels nopelns autortiesību perioda pagarināšanā ir ASV Holivudas biznesmeņiem, kas 20.gs. pirmajā pusē sāka piestrādāt pie šī termiņa pagarināšanas.
    Domāju, jāapstrīd pats ilgais autortiesību periods, tas nevarētu būt ilgāks par 5 gadiem, kas ir pilnīgi pietiekams laiks labuma gūšanai no saviem darbiem.

  7. Cik esmu interesējies, tad izrādās, ka Jūsu “izslavētā” aparatūra derīga tikai platēm ar 33 ātrumu (varbūt es maldos?)un tātad pārsvarā tiks restaurēti padomju laiku ieraksti, bet patafona plates ar 78 ātrumu – viss, kas attiecas uz brīvvalsts Latviju atkal jau “paliks aiz borta”? Ja tā, vai bija lietderīgi izdevumi?

  8. Interesent, “izslavētā” aparatūra atbalsta arī 78 ātrumus. Uzsākot plates digitalizēšanu pats pirmais parametrs, kas jāuzstāda, ir tieši konkrētās plates apgriezienu skaits (33, 45, 78). Starp citu, šī raksta otrajā daļā (https://lndb.wordpress.com/2009/01/13/audio-digitalizacija-lnb-ii/) ir aprakstīts piemērs tieši ar 78 apgr./min. plati.

    Tas, ko gan neatbalsta šis aparāts, ir īpašās jubilejas izdevumu plates, kas nebija tradicionāli vinil-melnās, bet, piemēram, nokrāsotas sarkanā krāsā. Lāzers nespēja nolasīt. Tomēr pat šīm platēm nav iemesla “palikt aiz borta”, jo tās var digitalizēt ar tradicionālām metodēm (ar adatas atskaņotājiem).

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s