Vai 1900. bija īsais vai garais gads?

Ir tāda vispārzināma formula, pēc kuras aprēķina, vai konkrētais gads ir garais vai īsais gads. Respektīvi, ir vai nav konkrētajā gadā 29. februāris.

Saskaņā ar šo formulu, katrs ceturtais gads ir garais. Izņēmumi ir gaduskaitļi, kas dalās ar 100, kas ir īsie gadi. Visbeidzot, gaduskaitļi, kas dalās ar 400, tomēr ir garie gadi.

Tādejādi, piemēram, 1980., 1996. un 2000. bija garie gadi, bet 1900. un 2100. sanāk īsie gadi.

Taču, apskatot vēsturiskos laikrakstus, mūs sagaida neliels pārsteigums. Latvijā, kādā 1900. gada otrdienā iznāca laikraksti, kas bija datēti ar… 29. februāri.

Libausche Zeitung (29.02.1900.)

Düna Zeitung (29.02.1900.)

Bet kāds gan 29. februāris, ja 1900. gads pēc formulas ir īsais gads? Varbūt laikrakstu izdevējiem gadījusies kāda kolektīvā neuzmanības kļūda? Taču, apskatot, 1900. gadā izdotos kalendārus, var secināt, ka arī saskaņā ar tiem – 1900. gada februārī bija 29 dienas.

Saimnieču un Zelteņu kalendārs 1900

Un viss āķis tajā, ka Latvijas (toreizējās Krievijas) teritorijā pārēja no Jūlija uz Gregora kalendāriem notika tikai 1918. gadā, kad stājās spēkā arī precizētā garo gadu aprēķināšanas formula, saskaņā ar kuru 1900. gadam būtu vajadzējis būt īsajam gadam. Ar atpakaļejošu datumu nekādas izmaiņas 1900. gada februāra dienu skaitā, protams, netika izdarītas un tāpēc Latvijas teritorijā 1900. gads bija garais gads.

Digitālās bibliotēkas rozīnītes [4]

Tā kā ne pirmo reizi Latviju skārusi pasaules ekonomiskā krīze, tad varam mācīties no pagātnes pieredzes cīņā ar nebaltām dienām.

Lūk, piemēram, piedāvājums audzēt raženos hibrīdkāļus.

Par piedāvāto plakātu jāpateicas LNB Sīkiespieddarbu un attēlizdevumu nodaļas kolektīvam.

Europeana.eu atjaunojusi darbību

Pēc negaidīti lielās lietotāju intereses, atklājot Eiropas digitālās bibliotēkas portālu europeana.eu šī gada novembrī un gandrīz momentānās lapas slēgšanas, europeana.eu nu jau kādu laiku atkal strādā.

Interesanti, ka oficiālais europeana.eu “nobrukšanas” iemesls esot desmitiem tūkstošu vienlaicīgu pieprasījumu, meklēt “Monu Lisu”. Acīmredzot, daudzu interneta lietotāju acīs Mona Lisa ir Eiropas kultūras kvintesence un pirmais atslēgvārds, kas nāk prātā, ieraugot tukšu meklēšanas lauku. Tomēr portālā ir iespējams piekļūt praktiski jebkura Eiropas reģiona un laikmeta kultūrvēsturiski nozīmīgākajiem resursiem. Galu galā, līdz 2010. gadam portālā paredzēts apkopot saites uz 6 miljoniem objektu.

Latvijas Nacionālā bibliotēka, starp citu, Eiropas digitālajā bibliotēkā šobrīd piedalās ar savu Dziesmu svētku kolekciju, par ko var pārliecināties, ievadot europeana.eu meklētājā atslēgvārdus “dziesmu svētki”.

Digitālās bibliotēkas rozīnītes [1]

Cerams, ka ar šodienu izdosies aizsākt tradīciju ik pa laikam šeit nopublicēt dažādus interesantus bibliotēkas krājuma materiālus, kas nākotnē būs pieejami arī digitālajā bibliotēkā.

Šodien piedāvājam lasītājiem pirmos objektus no LNB plakātu kolekcijas (spiežot uz attēliem – pieejams lielāks izmērs).

“Latvijas Neatkarības īsa termiņa iekšējais 1918 g. 5% aizņēmums”

“Didriķa Taizeļa brīnišķīgie piedzīvojumi”

Lai arī liela daļa no šobrīd digitālajās kolekcijās pieejamajiem plakātiem saglabājušies labā stāvoklī, šie konkrētie eksemplāri acīmredzami paglābušies no iznīcībās un digitalizēti vēl pirms fiziskas sabrukšanas. Jāatgādina, ka digitālās bibliotēkas uzdevums ir ne tikai padarīt tīmeklī pieejamus bibliotēkas krājuma materiālus, bet arī nodrošināt bibliotēkas krājumu mūžsaglabāšanu. Kaut vai šādā – digitālā formā. Ja reliģijā vēl strīdās par to, vai eksistē dzīve pēc nāves, tad bibliotēku materiāliem noteikti eksistē dzīve pēc papīra.